Nedēļa pasaulē: ES migrācijas politika, trieciens Putina reitingiem, NATO bažas par Baltiju (3)

ES līderu samita centrā - migrācijas krīze

Ceturtdien Briselē sākās Eiropas Savienības (ES) valstu galvu samits. Galvenās tēmas samita dienaskārtībā: «Brexit», aizsardzība un jo īpaši migrācija.

Noslēguma ziņojumā ieskicēta jaunā ES migrācijas politika, kurā ES līderi apņemas izveidot efektīvāku migrācijas kontroli pie ES ārējām robežām, kā arī pastiprināt ārējo un iekšējo kontroli «saskaņā ar mūsu principiem un vērtībām».

ES līderi apņēmušies pastiprināt centienus apturēt Lībijā darbojošos cilvēku kontrabandistus. «[ES] pastiprinās atbalstu Sāhela reģionam, Lībijas krasta apsardzei, krasta un Dienvidu kopienām, humāniem uzņemšanas apstākļiem, brīvprātīgai cilvēku atgriešanai, sadarbībai ar citām [migrantu] izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī brīvprātīgai pārvietošanai,» uzskaitīts ziņojumā. «Visiem kuģiem Vidusjūrā jārespektē spēkā esošie likumi, un tie nedrīkst traucēt Lībijas krasta apsardzes darbu.»

Ievērojot ES un Turcijas vienošanos, notiks mēģinājumi apturēt nelegālo migrantu plūsmu no Turcijas. ES atzīst, ka nepieciešams nekavējoties nodrošināt nosūtīšanu atpakaļ un novērst jaunu nelegālās migrācijas maršrutu izveidošanos. Ņemot vērā migrantu plūsmas pastiprināšanos Vidusjūras rietumu daļā, ES apņemas atbalstīt visu dalībvalstu, īpaši Spānijas, cīņu ar nelegālo migrāciju, kā arī sniegt atbalstu tādām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm kā Maroka.

«Lai sagrautu kontrabandistu biznesa modeli un tādējādi novērstu traģiskās [migrantu] nāves, nepieciešams iznīdēt motivāciju doties grūtību pilnajā ceļā,» uzsvērts ziņojumā. Tas nozīmē glābēju uzņemto migrantu izsēdināšanu krastā, šim mērķim izveidojot reģionālas platformas ārpus ES, kur varētu nogādāt izglābtos migrantus un izšķirot tos.

Savukārt ES teritorijā izglābtos migrantus saskaņā ar starptautiskajiem likumiem varētu pārvietot uz kontrolētiem migrantu centriem ES dalībvalstīs.

Šajos centros, kuru izveidošana notiks pēc brīvprātības principa, notiks ātra un droša migrantu pieteikumu izskatīšana. Tajos tiks nodalīti nelegālie migranti, kuriem nāksies atgriezties, no tiem migrantiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Tas būtībā nozīmē atvērto durvju politikas galu.

Lai migrācijas problēmu risinātu tās saknē, nepieciešama jauna līmeņa sadarbība ar Āfriku, kuras mērķis būs palīdzēt kontinenta socioekonomisko problēmu risināšanā.

Ceturtdien Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte draudēja uzlikt veto noslēguma ziņojumam migrācijas jautājumā, ja pārējās dalībvalstis nesniegs Romai lielāku palīdzību nelegālās imigrācijas problēmu risināšanai. Galu galā noslēguma ziņojums tomēr tika pieņemts.

Pēc vienošanās panākšanas Konte žurnālistiem sacīja, ka «šajā Eiropadomes [sanāksmē] ir dzimusi atbildīgāka un solidārāka Eiropa».

NATO bažas par spēju nosargāt Baltijas valstis

Gadījumā, ja izceltos militārs konflikts ar Krieviju, ASV bruņotie spēki slikto ceļu un birokrātijas dēļ nespēs laicīgi nokļūt Baltijas valstīs un citviet Eiropā, nobažījušies ASV spēku komandieri. Bruņumašīnām uz šaurajiem ceļiem nāktos vilkties aiz kravas automašīnām, aprūsējušie tilti varētu neizturēt bruņutransportieru svaru, bet karavīrus varētu aizturēt pārcentīgi birokrāti.

«Mums jāspēj pārvietoties tikpat ātri vai ātrāk nekā Krievijai, lai mēs būtu efektīvs preventīvais spēks,» norāda bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess.

Militārajās simulācijās īpaša uzmanība pievērsta Suvalku koridoram, kas tiek uzskatīts par vājāko posmu Baltijas valstu aizsardzībā. Tas ir apmēram 100 kilometrus plats Lietuvas un Polijas robežas posms - šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Krievijas sabiedroto Baltkrieviju austrumos. Suvalku koridors ir Kaļiņingradā izvietoto pretgaisa sistēmu darbības lokā, tāpēc militārajās simulācijās NATO ģenerāļi vilcinājās sūtīt kaujas lidmašīnas uz šo reģionu. Kājniekiem būtu jācīnās bez gaisa spēku palīdzības, tāpēc viņus varētu aizkavēt pat tik šķietami nenozīmīgs šķērslis kā ceļu nobloķējusi automašīna, paverot ceļu Krievijas iebrukumam Baltijas valstīs.

ASV iniciatīva, kas pazīstama kā «4x30» plāns, paredz, ka divu gadu laikā NATO lielākajām dalībvalstīm būs jātur kaujas gatavībā 30 mehanizēti bataljoni, 30 gaisa spēku eskadriļas un 30 kaujas kuģi. Tos jāspēj mobilizēt ne vairāk kā 30 dienu laikā, tādējādi nodrošinot, ka NATO spēki vienmēr ir gatavībā un spēj ātri reaģēt uz konfliktiem to agrīnajās stadijās.

Taču par plānu ir pretrunīgi viedokļi. Kritiķi norāda, ka tik īsā laikā nodrošināt šāda līmeņa gatavību būs ļoti grūti, varbūt pat neiespējami.

Pensiju reforma iedragā Putina reitingus Krievijā

Autokrāta Vladimira Putina popularitāte Krievijā sasniedza rekordaugstu līmeni pēc Krimas aneksijas 2014.gadā. Tagad Putina popularitātes reitings pamatīgi noslīdējis - pie tā vainojami valdības plāni ievērojami celt pensionēšanās vecumu.

Jūnija vidū valsts statistikas biroja «VTsIOM» veiktā aptaujā atklājās, ka Putinam uzticas tikai 42% Krievijas iedzīvotāju. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gada decembra. Jūnija sākumā šis rādītājs bija 45%.

Putina atbalstītāju īpatsvars valstī nokritās no 77% līdz 72%. Tie ir sliktākie rezultāti kopš 2014.gada marta - pirms Krievijas iebrukuma Krimā.

Pensionēšanās vecumu plānots palielināt vīriešiem līdz 65 gadiem un sievietēm līdz 63 gadiem, kas būtu pirmais šāds kāpums pēdējo teju 90 gadu laikā. Pensijas vecuma celšana notiks pakāpeniski līdz 2034.gadam.

No Padomju Savienības mantotais pensionēšanās vecums sievietēm 55 gadi un vīriešiem 60 gadi ir viens no zemākajiem pasaulē.

«Putina teflons ir mazliet ieplaisājis, bet ne pilnībā,» norāda «VTsIOM» vecākais analītiķis Grigorijs Kertmans.

Kremļa kritiķis Aleksejs Navaļnijs 1.jūlijā aicinājis uz protestiem 20 Krievijas pilsētās. Arī Krievijas lielākā arodbiedrība plāno doties demonstrācijās.

Kremlis tikmēr cenšas norobežot Putinu no pensiju reformas, sakot, ka valsts vadītājs neesot iesaistīts valdības diskusijās un plānos. «Ja Putins būtu personīgi izziņojis pensiju reformu, atbalsts būtu krities vēl vairāk,» uzskata «VTsIOM» vadītājs Valērijs Fedorovs.

Zināms, ka 16.jūlijā Putins Helsinkos tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Lai arī Krievijai pats samita fakts varētu būt ieguvums, maz ticams, ka tajā tiks rasta vienošanās kādā svarīgā jautājumā.

#TaisnībuNurai: piespiedu kārtā izprecināto sieviešu posts Sudānā

Sudānas tiesa atcēlusi 19 gadus vecajai Nurai Huseinai piespriesto nāvessodu lietā, kas pievērsusi pasaules uzmanību bērnu piespiedu izprecināšanai un seksuālajai vardarbībai laulāto attiecībās šajā Āfrikas valstī. Lai arī visbargākais soda mērs ir atcelts, notiesājošais spriedums joprojām ir spēkā un Nurai nāvessoda vietā piespriests piecu gadu cietumsods un papildus vīra ģimenei būs jāmaksā «asins nauda» 337 000 Sudānas mārciņu (16 000 eiro) apmērā.

Nura stāsta, ka ģimene viņu piespiedusi precēties 15 gadu vecumā, taču ļāvusi pabeigt skolu. Pēc trim gadiem notika publiska kāzu ceremonija, un gandrīz 20 gadus par viņu vecākais vīrs «medusmēneša» laikā centās piespiest pusaudzi stāties ar viņu seksuālās attiecībās. Kad Nura pretojās, vīrietis viņu izvaroja, kamēr viņa ģimenes locekļi turēja jauno sievieti.

Dienu vēlāk vīrietis atkal centās viņu izvarot, taču Nura viņu nodūra un aizbēga pie vecākiem, kuri Nuru nodeva policijai.

Nuras tiesāšana izraisījusi globālu sašutumu.

Sudānā minimālais laulību vecums ir nieka 10 gadi un izvarošana laulāto starpā netiek uzskatīta par noziegumu.