Mūzika – ļoti variējat ar žanriem – sākot ar alternatīvo roku, smago metālu, indie, pat hip hopu. Ko pats klausies ikdienā?
Pats tā arī variēju. Iepumpē «fleškā» un klausies, braucot darba darīšanās. Ikdienā lielu daļu laika pavadu arī darba vietā, un tas skan fonā. Sāku secināt, ka palieku vecs. Jauna mūzika pienāk klāt aizvien lēnāk. Vairāk ieciklējos uz vecu «pērļu» klausīšanos. Tad mēģinu lauzt to, klausoties jaunākos albumus. Ir žanri, kur nejūtos spēcīgs, prasu padomu kolēģiem.
Un ko kaimiņi saka par jums – tomēr koncerti, troksnis?
Vecajā vietā bija problēmas. Divas telpas malas bija lieli logi, kas, protams, nebija dubultie. Jaunajā arī mūs kaimiņi neuzņēma ar sajūsmu. Pirmais koncerts, «Tesa» džeki tikko atbraukuši, nolikuši ģitāras čeholus uz zemes, un jau atbrauc ekipāža. Izsaukums, ka trokšņojam. Laipni lūgti. Kamēr neesam uztaisījuši dubultās durvis, pagaidām ir norma, ka iekšā vai ārā koncerta laikā izlaižam tikai dziesmu starplaikos. Tas, kamēr neesam uztaisījuši verandu. Bet īstenībā vajadzētu vēl paturēt šo normu, lai ciena koncertus. Citādi cilvēks ieciklējas tikai uz sevi. Gribu un viss.
Tev kā uzņēmējam – kādas ir domas, tendences, noskaņojumi?
Uzņēmēji ir dīvaina tauta. Viņi ir pesimistiski čīkstuļi ar atkarību no stresa. Vismaz es. Daudzi, ja ne visi, ir neapmierināti ar administrēšanas nemitīgajām izmaiņām, ne prognozējamību un kontrolējošo iestāžu egoismu. Bet, ja nebūtu šīs nemitīgās rīvēšanās, nebūtu kaifa. Tas ir kā mūžīgais dzinējs. Cerības jau ir, ka viss būs lieliski. Vēl labas cerības var saglabāt, ja never vaļā ziņu portālus. Bet tendenciozajām ziņām ir tieksme uzmākties. Tas pats Facebook, Twitter, utt. Pirms kāda laika izfiltrēju draugus, kam sekoju. Atsekojos visiem «laimē tosteri», «share šito un piedalies izlozē», kaķīšu video, politisko intrigu licējiem. Principā tagad ir garlaicīgi. Tur ir cope un muzons. Pa vidu kādi dzīvnieku video.
Atbalsts no pašvaldības, sadarbība – tomēr esi gados salīdzinoši jauns, bet nodrošini ar darbu vismaz padsmit cilvēkus. Par atbalstu un sadarbību, domāju, vai nebiedē, ka esat ārpus rāmja – alternatīvie?
Kā lai saka, paši jau arī neesam baigi izgājuši uz kontaktu. Es saskatu problēmu pārvaldē strādājošo un mūsu vecuma atšķirībā. Intereses arī atšķiras. Plus visam tam ir cilvēku stereotipi un pirmā vizuālā iespaida loma. Neesam jau 100% Jelgavas uzņēmums. Juridiskā adrese ir Dobeles rajonā. Pēdējā laikā gan nākas saskarties, jo organizējam dažus pasākumus pilsētas teritorijā. Tagad jau nav problēmas paskaidrot, kas mēs esam.
Jubilejas četri koncerti – «Sanctimony», «Skutelis», «Satellites LV», «Darrva», bet nebūs salūta, tortes – taupāt desmitgadei?
Man nepatīk pompozitāte un uzmanība. Iepriekš bija balles un uzrunas. Vienmēr uzrunu laikā neko sakarīgu nevarēju izmocīt. Plus tagad jaunajās telpās viss iecerētais vēl nav pabeigts. Kamēr nav pabeigts, tikmēr negribas svinēt uzvaru. Labāk kādu vakaru ar pirmsākumu klientiem un darbiniekiem pasēdēsim pie letes un pasmiesimies par visu apkārtējo.
Ja ieskicējam tuvāko piecgadi – kāda ir tava vīzija, kā Balerija izskatīsies pēc pieciem gadiem?
Nemāku teikt. Tik tālu neesmu domājis. Domāju, ka būs jāmeklē mantinieks amatam, jo nespēšu izsekot trendam un jauniešu interesēm. Centīsimies saglabāt smaguča skaņas fona mūzikā, bet sekosim laikam. Citādi paliksim par tādu roka – šlāgera opīšu klubiņu.