Neskatoties uz pagājušā gada skaļajiem paziņojumiem, ka populisma vilnis esot pārvarēts, atkal klāt ir kārtējās vēlēšanas, kas vieš satraukumu visā Eiropā. Šoreiz pie balsošanas urnām dodas itālieši, un, lai cik dīvaini tas liktos, Brisele savas cerības saista ar savulaik nemīlēto Silvio Berluskoni.
Itālijā šodien vēlēšanas. Vai Eiropa cer uz Berluskoni partijas uzvaru?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan aptaujas liecina, ka Berluskoni pārstāvētā konservatīvo partiju koalīcija apsteidz gan populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S), gan šobrīd valdošās kreisi centriskās Demokrātiskās partijas (PD) vadīto bloku, labējās partijas, domājams, nespēs iegūt valdības veidošanai nepieciešamo absolūto vairākumu. Turklāt Berluskoni koalīcija nebūt nav tik vienota, lai, pat iegūstot pietiekami daudz balsu, varētu garantēt, ka tās veidotās valdības mūžs būs ilgs.
«Darba nespējīgs parlaments vai neliels centriski labējo vairākums ir divi visticamākie scenāriji,» atzīst konsultāciju uzņēmuma «Teneo» politisko risku nodaļas līdzpriekšsēdētājs Volfanko Pikoli, norādot, ka saskaņā ar pēdējām aplēsēm konservatīvajiem pietrūks nedaudz balsu absolūtā vairākuma nodrošināšanai.
Ņemot vērā šo apstākli, daļa analītiķu prognozē, ka pēc vēlēšanām gaidāma politisko spēku pārgrupēšanās, Berluskoni vadītajai centriski labējai partijai «Forza Italia» («Uz priekšu, Itālija!») un PD veidojot tā dēvēto «lielo koalīciju», kāda kopš 2013.gada atradusies pie varas Vācijā. Tiesa, gan Berluskoni, gan PD līderis Meteo Renci šādu iespēju līdz šim kategoriski noraidījuši.
Par iespējamām kompromisa figūrām, kas varētu sēsties premjera krēslā šādas iespējamās «lielās koalīcijas» vadībā, tiek uzskatīts gan pašreizējais valdības vadītājs Paolo Džentiloni, kas, būdams rūdīts kreiso nometnes pārstāvis, tomēr bauda cieņu visā politiskajā spektrā, gan senais Berluskoni līdzgaitnieks un pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Antonio Tajāni.
Tomēr nav pilnībā izslēgts, ka pieaugošā pret isteblišmentu vērstā noskaņojuma dēļ pie varas nāk MS5 vadīta radikāla valdība, kas satricinātu gan finanšu tirgus, gan Eiropas Savienības (ES) institucionālo kārtību. Trešais scenārijs, kas arī nevienu nepriecē, būtu politiskais strupceļš, no kura izeju varētu rast, vienīgi rīkojot jaunas vēlēšanas, kas varētu notikt kaut kad gada nogalē.
Saskaņā ar Itālijas likumiem pirms vēlēšanām ir noteikts divu nedēļu ilgs «klusuma periods», kura laikā aizliegts publicēt aptauju rezultātus, taču pēdējie pirms 16.februāra publicētie aptauju rezultāti liecināja, ka par konservatīvajiem gatavojas balsot gandrīz 40% itāļu, bet gan M5S, gan PD vadīto aliansi atbalsta nepilni 30% vēlētāju. Tas liecina, ka
itāļi, šķiet, piedevuši Berluskoni un viņš spējis veiksmīgi pārdzīvot gan notiesāšanu 2013.gadā par izvairīšanos no nodokļiem, gan tai sekojošo padzīšanu no parlamenta, gan trīs gadus vēlāk pārciesto sirds operāciju, un tagad ir gatavs ar pilnu sparu atgriezties politikas arēnā.
81 gadu vecais politiķis tagad iedzīvojies jaunā tēlā un pasniedz sevi kā saprātīgu proeiropeisku valstsvīru, pretstatot sevi populistiem M5S rindās, par kuriem īsti nav zināms, ko no tiem gaidīt. Tajā pašā laikā Berluskoni neatturas no vēlētāju ausīm tīkamiem solījumiem pazemināt nodokļus un izraidīt 600 000 nelegālo imigrantu. «Es esmu kā labs vīns. Es ar gadiem kļūstu labāks un tagad esmu nevainojams,» vienā no savām priekšvēlēšanu runām norādījis ekspremjers.
Tomēr savas politiskās ambīcijas Berluskoni pilnībā realizēt nevar, jo savas sodāmības dēļ nedz premjera krēslā, nedz kādā citā valsts amatā viņš sēsties nedrīkst. Turklāt viņa situāciju papildus apgrūtina domstarpības ar konservatīvo koalīcijā esošās Ziemeļu līgas līderi Mateo Salvīni par attieksmi pret ES un protekcionismu, kā arī par iespējamo nākamo valdības vadītāja kandidatūru.
Tikmēr aptauju veicēji lēš, ka aptuveni trešdaļa no 51 miljonu lielā balsstiesīgo kopskaita vēl nav izlēmusi, par ko balsot. Tādējādi vēlēšanu iznākums vēl nebūt nav izšķirts. Īpaši tas attiecas uz svārstīgajiem Itālijas dienvidu reģioniem, kur M5S var gūt negaidītus panākumus. «PD sadrūp. Cīņa tagad norisinās starp mums un centriski labējiem,» vēl otrdien sarunā ar sabiedrisko radio RAI norādījis 31 gadu vecais M5S kandidāts uz premjerministra amatu Luidži di Maio, kurš līdz šim ieņēma parlamenta apakšpalātas vicespīkera krēslu.
Di Maio, kas vairāk līdzinās dendijam, pērn Pieczvaigžņu kustības līdera amatā nomainīja tās dibinātāju un savu ārējo pretstatu - bijušo komiķi Bepi Grillo. Viņa vadībā partija kļuvusi šķietami mērenāka un atmetusi ieceri rīkot referendumu par aiziešanu no eirozonas. «Pienācis laiks apsveikt pārmaiņas, jo vairs nav pamata no tām baidīties,» uzsvēris di Maio, kas sola valdībā atbrīvoties no visām vecajām «sejām, ko esat redzējuši 20 gadus».
Tajā pašā laikā M5S kritiķi pārmet partijai tās nepietiekamo pieredzi, lai gan tieši šis apstāklis piesaista daudzus tās sekotājus, kuri prasa attīrīt Itāliju no tradicionālajiem politiķiem, kas gadiem ilgi bijuši saistīti korupcijas valgos. Daudzus uzrunā arī «grillīšu» solījumi ieviest valsts subsidētu minimālo garantēto ienākumu.
Vēlētāji aptaujās kā savu lielāko raižu cēloni min ekonomiku un nelegālo imigrāciju, un PD var lepoties ar zināmiem tās vadītās valdības panākumiem abās šajās jomās - tai izdevies sazināt nelegālo imigrantu plūsmu no Lībijas, kā arī izvilkt valsts tautsaimniecību no rekorddziļās lejupslīdes. Tomēr šie panākumi ir visai pieticīgi. Turklāt vēlētāju uzticību neveicina arī partijas iekšējie ķīviņi.
«Vai jūs tagad dzīvojat labāk vai sliktāk nekā pirms četriem gadiem? Tas ir jautājums, kuru uzdosim» vēlētājiem, februāra sākumā žurnālistiem norādīja Renci, taču itāļi, šķiet, nav gatavi klausīties viņa jautājumos un tā vietā gaida atbildes. Itālijas ekonomika savas izaugsmes tempā joprojām atpaliek no vairuma ES dalībvalstu, un lielākā daļa no Renci piesauktā «miljona jauno darbavietu» ir mazapmaksātas un īslaicīgas. Turklāt daudzi no kreisi noskaņotajiem vēlētājiem pārmetušies pie PD renegātiem, kas pērn no partijas atšķēlās, nodibinot jaunu veidojumu - «Brīvie un līdztiesīgie».
Dauzi PD rindās uzskatīja, ka Renci pēc pazemojošās sakāves 2016.gada referendumā par viņa ierosinātajiem konstitūcijas grozījumiem, pēc kura viņam nācās pamest premjera amatu, nav īstais vīrs, kam būtu vajadzējis uzņemties partijas vadību arī šajās vēlēšanās. Vai viņiem bijusi taisnība, apliecinās vēlēšanu rezultāti, uz kuriem vairs ilgi nav jāgaida.
Vēlēšanu iecirkņi Itālijā durvis vērs plkst.7.00 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika), un balsošana ilgs līdz plkst. 23.00. Sagaidāms, ka nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti tiks publiskoti īsi pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet pirmie neoficiālie rezultāti gaidāmi tikai pēc pusnakts, kamēr oficiālos rezultātus paredzēts paziņot pirmdien ap plkst.14.