Sv, 25.09.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pirms gandrīz 2000 gadiem Vezuva izvirdums «iekonservē» Pompejus un Herkulānu

Apollo.lv
Pirms gandrīz 2000 gadiem Vezuva izvirdums «iekonservē» Pompejus un Herkulānu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Reuters/ScanPix

Tieši pirms 1938 gadiem, mūsu ēras 79. gada 24. augustā, notika Vezuva izvirdums, kā rezultātā pilnīgi tika nopostītas divas Senās Romas pilsētas Pompeji un Herkulāna.

Abas pilsētas tika pārklātas ar biezu un karstu vulkānisko pelnu kārtu un, vairs neatjaunotas, nogrima vēstures aizmirstībā līdz 18. gadsimtā abas pilsētas vēlreiz atklāja arheologi. Tas bija bezprecedenta gadījums arheoloģijā, jo antīkās civilizācijas atliekas, pateicoties vulkāna pelniem, bija pārsteidzoši labi saglabājušās.

Vēstures avoti liecina, ka Pompejos dzīvoja aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju, to skaitā tirgotāji un fermeri, kas izmantoja Vezuva pakājes auglīgo augsni, lai audzētu vīnogulājus un augļu kokus. Viņi nenojauta, ka auglīgās augsnes iemesls ir iepriekš notikušie Vezuva izvirdumi.

Savukārt Herkulānā mitinājās aptuveni 5 tūkstoši iedzīvotāju, un tā bija iemīļota vasarnīcu vieta bagātajiem Romas pilsoņiem. Pilsēta nodēvēta mītiskā varoņa Herkulesa vārdā un bija apbūvēta ar neskaitāmām villām un romiešu pirtīm, ko vasarās izmantoja daudzi aristokrāti.

Mūsu ēras 79. gada 24. augusta pusdienlaikā idilliskajām vasarnīcu pilsētām pienāca gals, jo no Vezuva virsotnes ar milzīgu spēku izsprāga karstu pelnu un pumeka mākonis, kas pacēlās gandrīz 20 kilometru lielā augstumā.

Nākamo 12 stundu laikā Pompeju iedzīvotāji piedzīvoja vulkānisko pelnu lietu, kas visus, kuri nepaspēja aizbēgt, apraka dzīvus. Pompejās mira aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, kas cerēja pārlaist izvirdumu pagrabos vai arī nepaspēja pamest pilsētu.

Vējš pasargāja Herkulānu no pirmās Vezuva izvirduma fāzes, tomēr arī to drīz pārsteidza karsto un nāvīgo pelnu lietus un tam sekojošie magmas plūdi, kas apraka un burtiski «iekonservēja» pilsētu.

Lielas daļas informācijas, kas zināma par Vezuva izvirdumu, avots ir Senās Romas autors Plīnijs Jaunākais, kurš pieredzēja izvirdumu un vēlāk varēja to aprakstīt.

«Cilvēki virs galvām turēja spilvenus, lai pasargātu sevi no akmeņu krusas,» rakstīja Plīnijs, kurš tajā laikā bija tikai 17 gadus vecs.

Balstoties uz Plīnija sniegtajām ziņām, izvirdums ilga 18 stundas un Pompejus pārklāja piecus, bet Herkulānu astoņpadsmit metrus biezs pelnu slānis.

Plīnija Jaunākā tēvs Plīnijs Vecākais gāja bojā, kad mēģināja ar kuģi pietuvoties Vezuvam tā izvirduma laikā.

18. gadsimtā arheologi atklāja abas pilsētas, un kopš tā laika pilsētu teritorijās nepārtraukti notiek izrakumi.

Līdz ar dažādiem dārgumiem, skulptūrām un sadzīves priekšmetiem arheologiem ir izdevies atrast arī 2000 cilvēku mirstīgās atliekas. Pēc tam, kad tie nosmaka gāzu mākoņos, tos apklāja pelni, ļaujot ķermeņu veidoliem saglabāties līdz pat mūsdienām.

Šodien Vezuvs ir vienīgais aktīvais vulkāns Eiropā, un pēdējo reizi tas izvirda 1944. gadā. Tuvākajā nākotnē iespējams nākamais izvirdums, kas var apdraudēt 700 tūkstošus cilvēku, kuri dzīvo Vezuva pakājē.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu