Izrakumi Pompejos sākās 18. gadsimtā, kad strādnieki, būvējot Burbonu karaļa pili, atklāja senās pilsētas paliekas. Kad 1777. gadā tika atrastas jaunas meitenes atliekas, strādnieki pamanīja, ka pelnos ir saskatāmas pilnas tās ķermeņa līnijas. Tomēr tikai 1864. gadā arheoloģisko izrakumu vadītājs Džuzepe Fiorelli (Giuseppe Fiorelli) nāca klajā ar ideju rekonstruēt Vezuva izvirduma upurus. Lūk, neliels ieskats iespaidīgākajos Pompeju pelnos atrasto ķermeņu attēlos.
Vezuva izvirdums sākās mūsu ēras 79. gada 24. augustā un turpinājās divas dienas. Pompeju un tuvumā esošās Herkulānas iedzīvotāji, kuri nolēma palikt savās mājās un nebēgt prom no pilsētas, savu galu satika pelnu un indīgu gāzu mākoņos, kas pārklāja pilsētu. Pelni no debesīm turpināja gāzties divas dienas, līdz visa pilsēta un cilvēki, kas tajā atradās, tika pārklāti un burtiski iekonservēti laikā. Paradoksāli, bet vulkāns, kas pilsētas iznīcināja, reizē tās arī saglabāja līdz pat mūsdienām.
Vezuva upuru ķermeņi tika pārklāti ar vairākām kārtām pelnu, kas gadsimtu laikā sacietēja, izveidojot tādu kā aizsargčaulu precīzā mirušā cilvēka nāves pozas formā. Mūsdienās šie ķermeņi joprojām ir apskatāmi, tomēr, lai nevajadzētu triekties uz Pompejiem, lūk, šo ķermeņu fotogrāfijas.