Rīgas cirkam ir potenciāls

Līna B. Franka

FOTO: publicitātes

Aprīlī pasaulē tiek atzīmēta cirka 250 gadu jubileja, arī Rīgas cirka ēkai šogad jubileja – 130 gadi. Lai svinētu cirka mākslas klātbūtni pasaulē un Latvijā un uzsvērtu cirka izglītības būtisko nozīmi šīs mākslas attīstībā, 10. – 12. aprīlī Rīgas cirks rīko Cirka dienas. 12. aprīlī Rīgā notiks starptautiska konference par cirka izglītību. Tajā par cirka izglītības jautājumiem runās cirka izglītības eksperti no dažādām Eiropas valstīm. Viena no pasākuma organizatorēm, Līna B. Franka, ir starptautiskas organizācijas Baltijas - Ziemeļvalstu cirka tīkls (Baltic Nordic Circus Network) galvenā koordinatore. Piedāvājam īsu interviju ar Franku.

Kas, jūsuprāt, ir pievilcīgākais laikmetīgajā cirkā?

Ar laikmetīgo cirku saskāros pirms vairākiem gadiem, strādājot ar teātri Francijā. Anglijā, kur dzīvoju, laikmetīgais cirks tobrīd nebija vēl populārs. Uzreiz iemīlēju laikmetīgā cirka atmosfēru, cilvēkus, un tā tas sākās.

Šī ir mana standarta atbilde, bet tas tiešām mani cirkā saista visvairāk – attieksme, kā sasniegt neiespējamo. Cirka mākslinieki katru dienu dara kaut ko, kas citiem cilvēkiem liekas neiespējami, un man liekas, ka šī ideja un enerģija par to, ka neiespējamais ir iespējams, pāriet uz citiem. Ir brīnišķīgi strādāt, ja pāri visam ir doma, ka visu var izdarīt.

Ar ko nodarbojas Baltijas - Ziemeļvalstu cirka tīkls?

Baltijas - Ziemeļvalstu cirka tīkla sastāvā ir 16 Baltijas un Ziemeļvalstu cirka mākslas organizācijas, kas sadarbojas ar mērķi stiprināt cirka nozari un tās attīstību visā reģionā. Es esmu tāds kā visa reģiona vēstnieks. Tā kā pārzinu, kas notiek dažādās valstīs, es varu atvieglot mācīšanos un nodibināt jaunas sadarbības starp organizācijām. Varu kustināt un atbalstīt, lai viss notiek.

Ko tu domā, kas ir Latvijas stiprā vieta, ja runājam par cirku?

Rīgas cirks. Pavisam nopietni.

Šeit ir ļoti liels potenciāls, ne velti Baltijas-Ziemeļvalstu tīkla organizācijas sanāksme notiek šeit.

Senas cirka ēkas ir arī vairākās Ziemeļvalstīs, taču diemžēl tās pamatā netiek izmantotas prioritāri cirkam. Piemēram, Malmes cirka ēkā ir nacionālais teātris, savukārt ēka Tivali, Stokholmā, tiek izmantota mūzikas uzvedumiem.

Cirka pedagoģija, kas ir 12. aprīlī notiekošās konferences lielā tēma, pie mums nav ierasts termins. Kas vispār tiek saprasts ar cirka pedagoģiju?

Baltijas-Ziemeļvalstu cirka tīkls ar šo tēmu strādā un par to domā visu gadu, tas nav tikai viens pasākums. Cirka apmācība notiek dažādos veidos: ir sociālais cirks, jauniešu cirks, ir cirks, kas dodas misijās uz dažādu problēmu skartām teritorijām visā pasaulē, ir akadēmiskās studijas, ir triki, cirks un tā pedagoģija darbojas ļoti dažādos virzienos.

Šobrīd mēs mēģinām tīkla organizāciju ietvaros pacelt jautājumu par profesionālu cirka pedagoģiju, jo šajā reģionā šobrīd cirka pedagoģiju nav iespējams apgūt augstākajā mācību iestādē un kļūt par profesionālu cirka pedagogu. Jūs varat kļūt par profesionālu deju pedagogu un kaut ko zināt par cirku, jā, taču arī cirks prasa īpašas zināšanas. Tad nu tagad sanāk, ka viens pedagogs māca tehniku, otrs aktiermeistarību, bet students ir kaut kur pa vidu. Tas, ka pasniedzējs pats prot stāvēt uz rokām, nenozīmē, ka viņš to var arī iemācīt citiem.

Kas būs galvenais konferences par cirka pedagoģiju ieguvums?

Mums konferencē būs ļoti iedvesmojoši runātāji, un tas būs ļoti iedvesmojoši gan Rīgas cirkam, gan klausītājiem no dažādām augstskolām un organizācijām. Mēs gribam dzirdēt profesionālus un pieredzējušus cilvēkus. Piemēram, Miko Rinevuori (Mikko Rinnevuouri, Somija) ir autors divām grāmatām par akrobātikas apmācību, vienlaikus viņam ir liela praktiskā pieredze. Viņš stāstīs par to, kā izmantot cirku kā līdzekli, lai nevis apgūtu triku, bet attīstītos kā cilvēks. Nevis iemācīties stāvēt uz rokām, bet panākt, ka jauns cilvēks iegūst no mācībām kā personība. Cirks ir vesela filozofija.

Detalizēta informācija "cirks.lv"

Uz augšu