Horeogrāfs Jānis Purviņš: «Esmu priecīgs, ka man ir tieši šāds vārds»

FOTO: no personiskā arhīva

No 30. jūnija līdz 8. jūlijam Latvijā norisināsies viens no 2018. gada gaidītākajiem notikumiem - XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, taču pirms tiem 23. jūnijā tiks svinēti Jāņi. Apvienojot abas tēmas, TVNET izdevās rast iespēju aprunāties ar lieluzveduma «Māras zeme» māksliniecisko vadītāju un latviskā vārda nēsātāju Jāni Purviņu, kurš pastāstīja par gatavošanos Deju svētkiem, aktuālo informāciju, kas saistīta ar deju, kā arī dalījās domās un pieredzē par savu vārdadienu 24. jūnijā.

Kāds šobrīd ir svētku gatavošanās režīms gan jums, gan kolektīviem?

Šobrīd ir tas mirklis, kad Deju svētku virsvadītāji ir uzzīmējuši savus zīmējumus un «uzlikuši tos uz papīra» ar konkrētiem skaidrojumiem, un visi šie zīmējumi ir nonākuši pie dejotājiem visā Latvijā. Tā kā zīmējumi ir saņemti, dejotāji un deju kolektīvu vadītāji šos zīmējumus gatavo un pielāgo, jo var gadīties, ka dejā ir nedaudz jāpamaina kāds virziens vai jāpadejo uz vietas, pretēji skatuves variantam, lai varētu izveidot rakstu, kuru galarezultātā redzēs arī skatītājs. Līdz ar to šobrīd notiek diezgan aktīvs mājasdarbs, jo, atbraucot uz Rīgu, svētku nedēļā katrai no dejām ir tikai pusotra stunda mēģinājumiem, lai šis raksts veiksmīgi sanāktu kopā. Es varu minēt arī piemēru - ja mēs ikdienā dejojam uz skatuves astoņi pāri jeb viens kolektīvs, tad Deju svētku laukumā tie ir 90 kolektīvi reiz astoņi pāri vai pat vairāk.

Vai mēdz gadīties tā, ka deju kolektīvu vadītāji kaut kā «pa savam» iemāca dejas?

Tā nevajadzētu būt, jo mēs esam divus gadus gatavojušies svētkiem un šo repertuāru gan kopmēģinājumos, gan novados un skatēs braukuši skatīties. Tas divu gadu darbs iet uz to, lai zīmējums tomēr būtu precīzs, jo, vienu zīmējumu pieliekot klāt otrajam, veidosies lielais raksts – tas nevar būt līkumains, tam jābūt ļoti precīzam. Un otra svarīgā lieta,

mūzikā nepieciešams precīzi izpildīt soli katram kolektīvam, katram dejotājam, un tikai tad varēs vienlaicīgi notikt tā kopā dejošana, darot to muzikāli precīzi. Šis arī ir tas mērķis, pie kā strādājām divus gadus.

Šogad ir krietni pieaudzis dejotāju skaits, līdz 17 000 dalībnieku. Vai viņi paši izjutīs skaita pieaugumu?

Saprotams, ka šā iemesla dēļ mēs esam palielinājuši laukumu un izveidojuši vēl papildu laukumus dejošanai, jo, ja iepriekš bija nedaudz virs 100, tad tagad ir 144 dejošanas laukumi, kuros var veidot lielos rakstus. Protams, ar to kopības sajūtu, kas parasti ir finālā, varēs just, ka ir krietni vairāk dalībnieku un kuplāks skaits, bet citādi dalībniekiem to izjust nevajadzētu.

Jānis Purviņš

FOTO: LETA

Šie ir arī zīmīgi svētki, tiem notiekot simtgades zīmē. Vai tam par godu būs sagatavots kaut kas īpašs skatītājiem?

Sākot pirms trim gadiem strādāt pie koncepcijas un svētku programmas, neapšaubāmi domājām par Latvijas valsts simtgadi un par to, ko mēs vēlētos parādīt šajos svētkos, tādēļ izvēlējāmies stāstu par latvieti. Ņemot to vērā, stāsts par latvieti nav īsti mērāms tikai simts gados, bet gan vairākos gadu simtos.

Ceturtā lieluzveduma daļa būs veltīta Latvijas simts gadiem, un šeit būs tādas ļoti daudz arī emocionālas lietas, sākot ar to, ka parādam latviešu skatuviskās dejas attīstību no pirmās dejas līdz pat mūsdienu hitiem, piemēram, «Sasala jūriņa», kā arī Latvijas karoga atgriešanos Latvijā, kurš 45. gadā kopā ar latviešiem izceļoja no Latvijas uz Eiropu, pēc tam uz Kanādu un tad vairāk nekā pēc 70 gadiem atgriežas Latvijā.

Tā ka būs tādas interesantas, emocionālas un jaudīgas vietas, taču droši vien nevajadzētu visu uzreiz tā izstāstīt, jo vajag būt kādam pārsteiguma mirklim!

Kas tad gadu laikā ir mainījies deju svētku ornamentos un uzvedumos - vai deja ir kļuvusi mūsdienīgāka?

Es domāju, ka līdz ar mūzikas attīstību ietekmējās tieši tā un, protams, arī kustība iet laikam līdzi, bet tomēr mēģinām ļoti sekot, lai šī latviešu skatuviskā deja nezaudē latviskumu un Latvijai raksturīgās lietas, tai skaitā tautastērpus, soļus, ornamentus. Nedomāju, ka kustības ir kļuvušas sarežģītākas, jo ik pa laikam nāk jaunas modes tendences, jau sākot no 30. gadiem, bet tās ar laiku atmirst vai arī paši dejotāji izvēlas, ko gadu no gada dejojam. Un, ja runājam par šo laiku, tad tas ir vienkārši kļuvis kuplāks dejotāju ziņā, līdz ar to arī rakstu ziņā.

Droši vien daudziem dalībniekiem šobrīd ir satraukums un neziņa par to, kā viss notiks un vai izturēs slodzi. Kādi ir jūsu ieteikumi dalībniekiem, lai labāk sagatavotos svētkiem?

Man gribētos teikt, ka tas satraukums ir vairāk kā tāda gaidīšanas sajūta tai svētku sajūtai, jo noslodze dejotājiem ir zināma jau pusgadu iepriekš un ir skaidri zināms, kad un kas būs jāmēģina, kā notiks šis plāns, kādā secībā viss tiks darīts. Tāpat ir, ja mēs gatavojamies personīgajā dzīvē kaut kādam ļoti lielam pasākumam, kas satrauc daudzus cilvēkus, - tas ir tāds vairāk patīkamais satraukums.

Tad jūs iesakāt vairāk koncentrēties uz pozitīvo?

Tieši tā.

Runājot par kļūdām, ja kādam dejotājam kādā no krāšņajiem ornamentiem kaut kas sajūk – uztraukumā viņš aizdejo uz citu pusi, tas skatītājiem vispār ir pamanāms?

Ja viens cilvēks nokļūdās, īsti lielajā rakstā tas nav redzams, bet es personīgi ieraugu šo zirnīti, kas izkritis no lielā vezuma. Es domāju, ka skatītājs bauda kopā visu ornamentu ar tā sniegtajām emocijām un mūziku, tādēļ par cilvēcīgo kļūdīšanos absolūti nav jāsatraucas, jo tādu gadījumu arī gandrīz nekad nav. Virsvadītāji kopā ar dejotājiem tam pievērš diezgan lielu uzmanību, un gatavošanās arī notiek savlaicīgi, tā ka es skatos uz šīm lietām ļoti pozitīvi un esmu pārliecināts, ka viss notiks tā, kā ir iecerēts.

Deju svētki pavisam tuvu, bet pirms tiem arī jums ir gaidāmi svētki. Vārdadiena! Vai varēsiet pilnībā izbaudīt svētkus, kad tik tuvu 30. jūnijs?

Vasaras saulgrieži ir īpašs punkts latviešu kalendārā, un tas ir tāds visa ziedēšanas laiks. Es domāju, ka katram ir jāatrod mirklis šajā laikā būt saskaņā ar to, kas notiek dabā un apkārt, tad jau arī varam tikties Dziesmu un Deju svētkos.

Kā vispār plānojat pavadīt savu vārdadienu jeb Jāņus?

Es noteikti došos uz laukiem, apskatīšu vienu brīvdabas izrādi un aizbraukšu līdz jūrai.

FOTO: no personiskā arhīva

Vai ir kādas īpašas tradīcijas vai rituāli, ko obligāti ievērojat katru gadu?

Tradicionālās lietas – ugunskurs un vainags. Vienkārši ļaujos baudīt dabu un to, ko tā piedāvā.

Parasti vārdadienā saņemat daudz dāvanu un apsveikumu vai lielākoties vienkārši kopīgi svinat saulgriežus?

Es īsti nekoncentrējos uz vārda svētkiem, jo tie tomēr kopumā ir tādi gada svētki. Bieži vien jebkurš normāls cilvēks aizmirst, ka 24. jūnijs ir Jāņu vārdadiena, jo vienkārši no 23. uz 24. jūniju ir Līgosvētki, kur visi svin tieši to un priecājas. Nemēdzu apvainoties, ja mani neapsveic.

Vai zināt, kādēļ vecāki jūs nosauca šādā spēcīgā latviešu vārdā?

Nezinu gan. Bet esmu priecīgs, ka man ir tieši šāds vārds, jo tas lieliski sader kopā ar to, ko daru, un manu būtību. Mēs tā saskanīgi abi ar manu vārdu dzīvojam (smejas).

Kādi ir bijuši jūsu spilgtākie un atmiņā paliekošākie Līgo/Jāņu svētki?

Kaut kādus vienus konkrētus es negribu izcelt, jo jebkurš mirklis, kur tu esi ticis ārā no pilsētas un ļāvis sev baudīt šo vasaras pilnbriedu un saules svētkus, ir prātā paliekošs, tādēļ es viņus vienu pār otru negribētu nostādīt.

Varbūt ir bijuši kādi gadījumi, kad svētki tiek svinēti ārpus Latvijas?

Jā, ir svinēti Jāņi lidostā Maskavā, ir bijis tā, ka mēs svinam Turcijā Jāņus, tad ozollapu vainaga vietā ir lauru lapu vainags. Ir dažādi mirkļi piedzīvoti, bet prātā vairāk paliek tie, kuri svinēti tepat Latvijā pie dabas.

Uz augšu