Teterovskis: Cilvēku dalīšana pēc tautības ir noiets etaps

FOTO: LETA

Sestdien sākušies XXVI Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, tiem notiekot simtgades zīmē. Svētki apvienos vairāk nekā 40 000 dalībnieku – mūziķus, dziedātājus, dejotājus, amatierteātru dalībniekus gan no Latvijas, gan citām valstīm. Dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis portāla TVNET krievu valodas versijas žurnālistei pastāstīja, kā notika gatavošanās svētkiem, kādus viņš tos redz nākotnē, un paskaidroja, kāpēc uzskata, ka koru nodarbībām skolās jābūt obligātām.

TVNET: Int, pastāstiet, kā notiek gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, cik daudz laika tas aizņem?

Ints Teterovskis: Var teikt, ka koru repertuārs tika apzināts jau pirms trim gadiem. Lielākais notikums tieši koriem ir noslēguma koncerts «Zvaigžņu ceļā». Es tajā jau trešo reizi piedalīšos kā viens no virsdiriģentiem. Koncerta galvenā ideja ir parādīt laika ritējumu, dziesmu dzimšanu laiku lokos. Tā kā Dziesmu svētkiem ir 145 gadi un tie ir vecāki par Latvijas valsti, arī himna netiks dziedāta jau pašā sākumā, bet atskaņota koncerta gaitā. Skanēs gan mūsdienu komponistu dziesmas, gan mūzika mūsdienu aranžējumos.

Kā tiek izvēlēti Dziesmu svētku dalībnieki un virsdiriģenti?

Trīs gadus pirms Dziesmu svētkiem sākas reģionālās koru un deju kolektīvu skates. Pārbauda vai koristi pārzina repertuāru, gluži kā eksāmenā - sagatavo biļetes un iepriekš nav zināms, kādas dziesmas būs jādzied. Par katru no 26 reģioniem atbild savs diriģents. Ārzemēs dzīvojošie latviešu diasporas kori ieraksta savu uzstāšanos un pēc tam video atsūta mums. Virsdiriģentu kandidatūras piedāvā mākslinieciskais vadītājs un noslēguma koncerta direktors. Tāpat tiek ņemti vērā aptaujas rezultāti, kur diriģenti norāda, kuru no kolēģiem viņi gribētu redzēt Dziesmu svētku vadošajā sastāvā. Tiek ievēlēti cienījami diriģenti – tie allaž ir cilvēki, kuri skolo labākos koristus.

Vai diriģentes sievietes svētkos piedalīsies?

Jā, jo tagad sievietes arvien vairāk vēlas kļūt par diriģentēm, lai gan agrāk tā bija izteikta vīriešu profesija. Šogad piedalīsies diriģentes Agita Ikauniece, Aira Birziņa un citas.

Vai visi pretendenti nokļūst Dziesmu svētkos?

Šogad «aiz borta» nepalika neviens. Tāpēc tiek gaidīts rekordliels dalībnieku skaits.

Kādi ir jūsu top3 Dziesmu un deju svētku notikumi?

Tas, protams, ir noslēguma koncerts – visa svētku būtība. Ļoti iespaidīgs solās būt arī lielais noslēguma deju koncerts Daugavas stadionā. Tāpat arī dalībnieku gājiens - visi to var redzēt bez maksas, iedvesmoties no svētku gara. Vispār no 68 notikumiem ir grūti izdalīt tikai trīs. Ja ir iespēja, apmeklējiet tautastērpu skati.

FOTO: LETA

Vai festivālā būs dzirdamas dziesmas krievu un citu tautību valodās?

Protams, Rīgas Krievu teātrī notiks tautas mūzikas koncerts, baznīcās skanēs garīgā mūzika nacionālo minoritāšu ansambļu izpildījumā, Vērmanes dārzā uzstāsies kolektīvi no ārvalstīm, tostarp Krievijas.

Un kāpēc neizveidot vienu lielu atsevišķu laukumu šāda veida koncertiem?

Jāsaprot, ka Dziesmu svētki nav festivāls, kur katrs rāda kaut ko savu. To nolūks ir izveidot kopīgu repertuāru, kurā var piedalīties dažādu valstu pārstāvji. Reiz biju koncertā «Nacionālais vainags», kur uzstājās divi baškīri, katrs dziedāja kaut ko savu, un, kad viņiem piedāvāja nodziedāt kopīgu dziesmu, viņi nespēja vienoties. Tāpat par latviešiem saka: «Diviem latviešiem trīs baznīcas.» Tajā pašā laikā lielajos Dziesmu un deju noslēguma koncertos piedalās daudz bērnu no krievu skolām.

FOTO: LETA

Kā krievu kori jūtas Latvijā?

Es domāju, ka ne slikti. Un viņi dzied savu repertuāru.

Taču, manuprāt, cilvēku dalīšana pēc tautības ir noiets etaps, nevajag neko dalīt.

Man korī «Balsis» dzied krievu puiši.

Interviju pilnā garumā lasiet TVNET krievu valodas versijā

Uz augšu