Kamēr realitātē nav sasniegts plānotais veselības aprūpēs finansējuma līmenis, nav pamata uzskatīt, ka Latvijā pieejamība veselības aprūpes sistēmai būtiski uzlabosies, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs Saeimā kritizē veselības aprūpes sistēmas reformu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimā prezentējot tiesībsarga 2017.gada ziņojumu, Jansons atgādināja, ka 2017.gadā tika sākta veselības aprūpes sistēmas reforma, kurā nākamo trīs gadu laikā ir plānots panākt finansējuma palielinājumu veselības aprūpei 4% apmērā no IKP. Tomēr, kā uzsvēra tiesībsargs, kamēr realitātē nav sasniegts plānotais finansējuma līmenis, nav pamata uzskatīt, ka Latvijā pieejamība veselības aprūpes sistēmai būtiski uzlabosies.
Tā kā viena no valdības un parlamenta prioritātēm 2017.gadā bija veselības aprūpes sistēmas reforma un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, Saeima 2017.gada nogalē pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, teica tiesībsargs.
«Visupirms jāatzīmē, ka valdība Saeimai bija nodevusi absolūti nekvalitatīvu likumprojektu. Tas kopumā lika uzdot vairāk jautājumu nekā sniedza atbildes, līdz ar to Veselības ministriju vēl sagaida plašs izskaidrošanas darbs, īpaši attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kam sistēmai būs jāpievienojas pašiem,» vērtēja Jansons.
Viņš uzsvēra, ka tāpat joprojām nav skaidri redzams, kāds ieguvums būs sabiedrībai kopumā, proti, kā tieši uzlabosies veselības aprūpes pakalpojuma pieejamība, kāds būs garantētais piekļuves laiks pakalpojumam, vai jaunais modelis palīdzēs nozarē noturēt un pienācīgi atalgot mediķus, un tamlīdzīgi.
Jansons kopumā kritiski vērtē to, ka Latvijas valsts iedzīvotāju veselības aprūpei plāno atvēlēt vien 4% no IKP 2020.gadā. Finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1-16,4% no IKP, un šādā situācijā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu, pauda Jansons.
«Ir sociāli bezatbildīgi, ka valdība nodokļu reformas ietvarā Latvijas iedzīvotājus, kuri darbojas valsts atzītos nodokļu režīmos, pēc būtības no veselības aprūpes sistēmas ir izslēgusi. Tādēļ neatbildēts paliek jautājums, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai būs jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt, vai arī tas šajā segmentā palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības un invaliditātes izdevumu apjomu,» vaicāja Jansons.
«Manā ieskatā attiecībā pret šiem iedzīvotājiem tiek pārkāpts Satversmē iekļautais tiesiskās vienlīdzības princips, kas potenciāli var izraisīt arī konstitucionālās tiesvedības risku,» brīdinaja Jansons, piekodinot, ka vienlaikus neatbildēts paliek jautājums, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai būs jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt, vai arī tas šajā segmentā palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības un invaliditātes izdevumu apjomu.