No zvaigznēm uz ērkšķiem jeb kā ASV biznesmeņa ātro kredītu shēma beidzās cietumā (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Varēja domāt, ka ASV uzņēmējs Skots Takers ir īsts amerikāņu sapņa iemiesojums. Kanzasā uzaugušais Takers nepabeidza koledžu, taču izveidoja veiksmīgu, vairākus miljardus dolāru vērtu uzņēmumu - ātro kredītu firmu. Tomēr vēlāk nāca gaismā biznesa ēnas puse - tīšuprāt samežģītie un vidējam klientam nesaprotamie pagarinājuma naudu līkloči un darbošanās štatos, kur šāda prakse bija atļauta, slēpjoties aiz indiāņu uzņēmumiem. Šā gada janvārī Takeram par aizdevumu un naudas izspiešanas likuma pārkāpšanu tika piespriests nepilnu 17 gadu cietumsods un atņemta lielākā daļa mantas - tai skaitā ekskluzīvi sacīkšu auto, norāda aģentūra «Reuters».

Prokuratūra norāda, ka nelikumīgais rūpals Takeram ļāvis nopelnīt 380 miljonus dolāru (323 miljonus eiro), un viņš dzīvoja ar vērienu. Tiesā izskanēja, ka Takeram piederēja 1,3 miljonu dolāru vērts «Ferrari» un vēl vairākas citas ekskluzīvas sacensību automašīnas. Viņš ar ģimeni dzīvoja 1,8 miljonus dolāru vērtā savrupmājā Līvudā, Kanzasā, kā arī vēl par astoņiem miljoniem dolāru iegādājās māju Aspenā, Kolorādo štatā, uzskaita laikraksts «The Kansas City Star».

Aizņemies simtus, atdod tūkstošus

Takers dzīvoja ar vērienu: ceļoja ar privāto lidmašīnu un varēja atļauties ārkārtīgi dārgu hobiju - autosacīkstes. Amerikāņu mediji vēsta, ka Takers vairāk nekā 100 miljonus dolāru esot ieguldījis profesionālā autobraucēju komandā, kas piedalījusies pasākumos visā pasaulē.

To pašu gan nevar teikt par Takera uzņēmumu klientiem. Miljoniem amerikāņu, kuriem bankas aizdevumus nedod, ātros kredītus ņēma, lai savilktu galus līdz algas dienai. Taču, kad pienāca laiks aizdevumu atdot, daudzi klienti bija šokā - bieži atdodamā summa pārsniedza pamatsummu vairāk nekā septiņas reizes.

Kanzasā bāzētais bizness darbojās ar dažādiem nosaukumiem - «Ameriloan», «OneClickCash» un citiem. No 1997. līdz 2013. gadam Takera ātro kredītu firmu pakalpojumus izmantoja vairāk nekā četri miljoni cilvēku - un daudzi no viņiem «ar grūtībām varēja segt pamatizmaksas, piemēram, pārtikas un dzīvošanas izmaksas», norādīts 2016.gadā Ņujorkā ierosinātajā krimināllietā.

Procentu un kredīta pagarinājuma nodevu dēļ atdodamās summas straujā tempā auga. Viens no ekstrēmākajiem piemēriem - kāda sieviete Misūri štatā paņēma ātro kredītu 80 dolāru apmērā, bet vēlāk no viņas tika prasīti vairāk nekā 19 000 dolāru, vēsta Kanzasas telekanāls KMBC. Misūri nav noteikti ātro kredītu procentu «griesti».

Ātro kredītu kantoru Misūri štatā ir vairāk nekā «McDonald's» ēstuvju un «Starbucks» kafejnīcu, norāda sievietes advokāts Deils Ērvins. Takers norāda, ka viņa uzņēmumu sniegtie pakalpojumi palīdzot cilvēkiem grūtā brīdī. Bet vai uzpūstie procenti un pagarinājuma naudas negrūž šos cilvēkus vēl dziļāk purvā? Apsūdzībā bija norādīts, ka vidējā gada procentu likme Takera uzņēmumu izsniegtajiem kredītiem bija 400% līdz 700%.

Ātro kredītu ņēmēji sūdzējušies, ka nesaprata sarežģītā juridiskajā leksikā sastādīto līgumu un nezināja, ka viņu pirmie maksājumi tika novirzīti kredīta pagarināšanai. Līdz ar to veidojās situācijas, kad klients atdevis tikpat lielu summu, kādu aizņēmies, taču patiesībā no pamatsummas nav nomaksāts ne cents - viņš maksājis par kredīta termiņa pagarinājumiem. Viena no Takeram izvirzītajām apsūdzībām bija tāda, ka viņš pārkāpis godprātīgas naudas aizdošanas likumu, saprotami neaprakstot aizņēmuma nosacījumus.

Takera kompāniju mājaslapās bija norādīts, ka par 500 dolāru aizņēmumu procentos un nodevās būs jāsamaksā 150 dolāri. Taču prokuratūras izmeklēšanā noskaidrojās, ka sarežģītās un daudziem klientiem nesaprotamās papildmaksājumu shēmas dēļ pēc 500 dolāru aizņemšanās firma pieprasīs atdot 1925 dolārus. Pret ātro kredītu firmām vērsušies patērētāji apgalvo, ka uzpūsto papildmaksājumu dēļ viņi nav varējuši samaksāt savus ikmēneša rēķinus, norāda «USA Today».

Šaubīgs bizness

«Man tā izskatās pēc shēmas, kā izspiest naudu no smagos apstākļos nonākušiem cilvēkiem,» sacīja tiesnesis Kevins Kastels, piespriežot Takeram 16 gadu un deviņu mēnešu cietumsodu. Pēc tam Takeram uzlika rokudzelžus un uzreiz nogādāja ieslodzījuma vietā. Kastels atteicās palaist Takeru brīvībā līdz mēneša beigām, kā iemeslu minot bažas par Takera psihisko stāvokli un iespēju, ka viņš varētu nodarīt sev pāri.

Šā gada janvārī spriedums tika nolasīts arī Takera advokātam Timotijam Muiram - septiņi gadi cietumā. Viņš apgalvoja, ka esot nolīgts darbā bez iepriekšējas pieredzes, norāda «Bloomberg». Laikā, kad viņš sāka strādāt, uzņēmuma biznesa modelis jau bijis ieviests.

Kastels tiesas zālē vairākas reizes nopēla iepriekšējā gada nogalē Takera sūtītu vēstuli, kurā

viņš stāsta, ka patiesībā esot bijis dāsns, nesūdzot kredītu nemaksātājus tiesā. «Kāpēc lai viņi to darītu? Tas atklātu viņu krāpniecību,» norādīja Kastels. «Viņi nebija dāsni. Viņi bija apsviedīgi.»

Slēpjas aiz indiāņu mugurām

ASV indiāņu ciltīm ir īpašs juridiskais statuss kā «iekšzemes atkarīgajām nācijām», ļaujot pašpārvaldēm darboties neatkarīgi no likumiem, kas valda štatā, kur ciltis atrodas.

Pēc tam, kad vairāki štati vērsās tiesā pret ātro kredītu biznesu, Takers nolēma izmantot indiāņu ciltīm piešķirtās privilēģijas savā labā. Uzdodot savas firmas par indiāņiem piederošiem uzņēmumiem, viņš varēja izmantot cilšu suverēno imunitāti, lai gan patiesībā viņam tā nepienācās. Izmantojot «caurumu» likumdošanā, ko sniedz indiāņu cilšu suverēnā imunitāte, Takers varēja nesodīti nodarboties ar savu biznesu štatos, kur ātrie kredīti ir aizliegti.

Norādot indiāņu ciltis kā savu firmu īpašniekus, Takers varēja uzņēmumus pasargāt no tiesu darbiem un netraucēti strādāt, norāda prokurori.

55 gadus vecā Takera dzīve ir pilna augstu lēcienu un sāpīgu kritienu: no pieticīgās bērnības līdz miljardiem dolāru vērtam biznesam un sacīkšu auto kolekcijai, pēc tam to visu zaudējot un nonākot cietumā. Medijos Takera gadījums tika attēlots kā spilgta ilustrācija teicienam «uz cita nelaimes savu laimi neuzcelsi». Par spīti tam, ka Takera darbības bija nelikumīgas, to atklāšana un sodīšana nebija ātra, un šajā laikā milzīgs skaits amerikāņu iestiga dziļāk parādu purvā, pieņemot it kā palīdzīgu roku.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu