Zinātnieki Grenlandes akmeņos atraduši mikroskopiskus organismus, kas radušiem pirms aptuveni 500 miljoniem gadu. Atklājums sniedz pavisam jaunas ziņas par to, kā notika straujais dzīvas dabas daudzveidības pieaugums Kembrija periodā jeb «Kembrija sprādziens», kas sākās pirms 541 miljona gadu.
Kembrija periodā seklās jūras uz Zemes kļuva apdzīvotas, radot pasaulē pirmo ekosistēmu jeb mūsdienās zināmo dzīvnieku un augu pamatu.
Liecības par šo dramatisko evolūcijas sprādzienu jau iepriekš bija atrastas vairākās pasaules arheoloģisko izrakumu vietās, piemēram, Kanādā. Līdzīgas fosilijas iepriekš tika atrastas arī Grenlandē, tomēr lielākā daļa šo fosiliju bija no lielākiem radījumiem.
Vulkāniskās aktivitātes rezultātā pēdējo 500 miljonu gadu laikā Grenlandes ieži ir izkusuši vairākas reizes, iznīcinot lielāko daļu fosiliju, kas radušās Kembrija periodā. Tomēr zviedru zinātniekiem izdevās atrast akmeņus, kas bija paglābušies no lielā karstuma un saglabājušies neskarti.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Geology», atrastajos akmeņos pētnieki uzgāja vairākas sīkas fosilijas, kas garumā lielākoties bija mazākas par milimetru. Starp citām fosilijām pētnieki atklāja arī labi saglabājušos āķveida zobus, kas reiz piederējuši kādam tārpam, un vairākus citu organismu fragmentus.
«Šo organismu fosiliju pārpilnība liecina to, ka mēs esam tikai atklājumu pašā sākumā, kas pamatīgi mainīs uzskatus, kā veidojās dzīvība Kembrija periodā,» komentēja pētnieks Sebastians Vilmans (Sebastian Willman).
