Pagrabā atrasti kauli var sniegt jaunu informāciju par gadsimtu senu slepkavību

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Teju gadsimtu viena no Francijas mistiskākajām slepkavībām, kad Gijoms Sezneks nogalināja savu biznesa partneri, lai arī nedz slepkavības ierocis, nedz līķis netika atrasts, ir fascinējusi Francijas iedzīvotājus. Tagad, pēc cilvēka kaulu atrašanas Sezneka sākotnējās mājās Lielbritānijā, parādījusies cerība mistēriju atrisināt, vēsta «AFP».

Pie revolucionārā atklājuma nonāca Sezneka ģimenes bijušais advokāts Deniss Langloiss (Denis Langlois) un rakstnieks Bērtrands Vilains (Bertrand Vilain), kad veica neoficiālu izmeklēšanu un izrakumus neapdzīvotas mājas pagrabā, cenšoties pierādīt teoriju, ka upuri nejauši nogalināja Sezneka sieva.

1923. gada maijā zāģmateriālu tirgotājs Sezneks kopā ar vietējo amatpersonu Pjēru Kvemenāru (Pierre Quemeneur) devās uz Parīzi, lai iegādātos vairākas automašīnas, kuras pēc Pirmā pasaules kara tur bija atstājuši amerikāņi. Pēc trīs dienām Sezneks atgriezās mājās viens, apgalvojot, ka virknes tehnisku kļūmju dēļ Kvemenārs nolēmis braukt mājās ar vilcienu.

Kvemenārs pat esot atsūtījis telegrammu, vēstot, ka būs mājās pēc dažām dienām. Tomēr viņš nekad vairs netika redzēts.

Policija vēlāk paziņoja, ka telegrammu ir sūtījis pats Sezneks, un, neskatoties uz viņa iebildumiem pret apsūdzībām, viņa liecība tiesā bija pretrunīga. Rezultātā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums.

Tomēr 1946. gadā Sezneks tika atbrīvots par priekšzīmīgu uzvedību, bet mājās atgriezās kā salauzts vīrs. Viņa sieva un vecākā meita jau bija mirušas, bet viņu pašu dažus gadus vēlāk Parīzē nāvējoši notrieca automašīna. Sezneks mira 69 gadu vecumā.

Visu savu dzīvi Sezneks cīnījās, lai viņa lietu pārskatītu un atzītu viņu par nevainīgu. Pēc Sezneka nāves to pieprasīja arī viņa atlikusī ģimene, advokāti, žurnālisti un pat policijas inspektors Pjērs Bonijs (Pierre Bonny), kurš sākumā vadīja izmeklēšanu. Viņš atzina, ka notiesāts ir pilnīgi nevainīgs cilvēks, tomēr Otrā pasaules kara laikā pats tika sodīts ar nāvi par sadarbību ar Gestapo.

Neskatoties uz centieniem atkal atvērt lietu un attaisnot Sezneku, tiesa no 1924. līdz 2006. gadam to noraidīja 14 reizes.

Tomēr situāciju drīz var mainīt divi cilvēka kaulu fragmenti, kas atrasti aprakti Sezneka mājas pagrabā.

«Domājams, ka drīz tiks atrasts vēl daudz kas, jo sākumā mums šķita, ka kaut ko uziet varēs metru dziļi zem zemes, tomēr šos kaulus mēs atradām jau pašā zemes virskārtā,» izdevumam «AFP» atklāja Vilains.

Vilains ar kolēģi savus izrakumus balstīja uz teoriju, ka Kvemenāru nejauši, iespējams, pašaizsardzības nolūkos nogalināja viņa sieva, ar kuru tai bija kāds konflikts.

«Mūsu teorija ir tāda, ka Kvemenārs uzbruka Sezneka sievai, kura, sevi aizstāvot, nāvējoši iebelza viņam pa galvu ar svečturi,» piebilda Vilains.

Pašlaik kauliem tiek veikta DNS analīze, lai noskaidrotu, kāda ir to patiesā izcelsme.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu