Prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

FOTO: Mārtiņš Otto /TVNET

Prokuratūra ir sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu, informē Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Reķe.

Pievienota 3. rindkopa

Viņa skaidroja, ka lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu pieņemts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesnieguma.

Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs Latvijas Televīziju informēja, ka viņam tiek inkriminēts, ka pirms vairākiem gadiem viņš it kā neesot apmaksājis makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku. Tāpat viņam tiekot inkriminēts, ka viņš pirms vismaz pieciem gadiem kādai komercbankai esot solījis - ja tā nepildīšot viņa lūgumus, tad Rimšēvičs likšot šķēršļus tās darbībai.

Plašāka informācija par šo lēmumu tiks sniegta preses brīfingā, kas paredzēts 29. jūnijā plkst. 10 Ģenerālprokuratūras telpās.

Jau vēstīts, ka KNAB 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām personām. KNAB atklāj vien to, ka lieta ir pret kādu Latvijas Bankas amatpersonu un kādu fizisku personu, bet šo personu vārdus KNAB neatklāj.

Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB paziņojumam par lietas nosūtīšanu prokuratūrai ir pievienota infografika ar nozieguma shēmu, taču tajā nav simbolu atšifrējuma. Vienīgā skaidrā norāde ir, ka lieta ir saistīta ar «Trasta komercbanku» (TKB). KNAB aģentūrai LETA uzsvēra, ka plašāku paskaidrojumu pašlaik nebūs, jo procesa virzītājs tagad ir Ģenerālprokuratūra.

No KNAB publicētās infografikas var noprast, ka Rimšēvičs, iespējams, izdarījis spiedienu uz Finanšu kapitāla tirgus komisiju (FKTK) saistībā ar TKB likvidācijas procesu. Šajā noziedzīgajā darbībā, iespējams, iesaistīts arī Martinsons, kurš savukārt izdarījis spiedienu uz TKB pārstāvjiem, pretī saņemot maksājumu un, iespējams, tālāk to novirzot LB vadītājam. Procesā šķietami bijušas iesaistītas vēl divas uzticības personas - viena no Rimšēviča, bet otra - no bankas puses. Iespējams, mazāku daļu kukuļa no TKB Rimšēvičs varētu būt saņēmis apmaksāta ceļojuma veidā.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Martinsons. Uzņēmējam ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Rimšēvičs Eiropas Savienības tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu