Plāno stingrāk vērsties pret vietnēm, kuras nesniedz informāciju VID

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: PantherMedia/Scanpix

Finanšu ministrija (FM) rosina stingrāk vērsties pret interneta vietnēm, kuras nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām, ko nākamnedēļ izskatīs valdība.

FM norādīja uz pieaugošo ekonomikas digitalizāciju Latvijā, kad arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. «Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā,» atzina ministrijā.

Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificējusi vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītās informācijas saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā.

Ņemot vērā minēto, FM rosina noteikt, ka visos gadījumos, kad preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav identificējams, VID varēs atslēgt attiecīgā domēna vārdu.

Tāpat veicot tīmekļa vietņu monitoringu, VID konstatējis gadījumus, kad tīmekļa vietnēs tiek tirgotas preces, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta, piemēram, alkohols un cigaretes. Pēc administratīvā soda piemērošanas uzņēmumi turpina neatļauto darbību, nomainot tīmekļa vietnē esošos kontaktus uz ārvalsts uzņēmumu. Piemēram, tīmekļa vietnē sadaļā «kontakti» Latvijas komersants tiek aizstāts ar Igaunijas komersantu, līdz ar to, ar esošo sodu sistēmu problēmu atrisināt nav iespējams.

FM rosina noteikt VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja nodokļu maksātājs tīmekļa vietnē piedāvā preces vai pakalpojumus, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta.

Patlaban VID ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja nodokļu maksātājs tīmekļa vietnē veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai tīmekļa vietnē nenorāda saimnieciskās darbības veicēju identificējošo informāciju, vai arī nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība. Tomēr VID ir saskāries ar situācijām, kad nodokļu maksātājs mēģina izvairīties no domēna vārda atslēgšanas, uz laiku pārtraucot tīmekļa vietnes darbību.

Tāpat VID ir konstatējis gadījumus, kad nodokļu maksātājs pēc brīdinājuma saņemšanas nomaina tīmekļa vietnē kontaktus, vienlaikus nemainot tīmekļa vietnes pārējo saturu un dizainu. Tādējādi tiek radīta situācija, ka brīdinājums par pārkāpumu nosūtīts vienam nodokļu maksātājam, bet saimniecisko darbību tīmekļa vietnē turpina cits vai neidentificējams nodokļu maksātājs, kuram brīdinājums par pārkāpumu nav nosūtīts.

Lai risinātu šādu problēmu FM rosina noteikt VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā par identisku pārkāpumu brīdinājums jau ir bijis nosūtīts, un tas nav ticis novērsts.

Ar likuma grozījumiem arī plānots uzlikt pienākumu pasta komersantiem pēc VID pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par personām, kuras izmanto šo pasta komersantu pakalpojumus, kā arī sniegt to rīcībā esošu informāciju par šo personu nosūtīto sūtījumu vērtību. Šādu normu rosina ieviest arī OECD.

FM uzsvēra, ka likumprojektā ietvertais regulējums ir vērsts uz leģitīma mērķa - sabiedrības labklājības veicināšana - sasniegšanu. «Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas palielina budžeta ieņēmumus, kā arī uzlabo uzņēmējdarbības vidi. Turklāt pieprasot informāciju no likumprojektā noteiktajiem subjektiem, VID varēs iegūt informāciju, kādu parasti nav iespējams iegūt, izmantojot citu, mazāk ierobežojošu līdzekli. Savukārt informācijas apjoms, ko saņems VID, nebūs lielāks, kā nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai,» pauda FM.

Informācija, kas tiks saņemta par privātpersonu no trešajām personām būs tāda, kas nepieciešama iespējamu nodokļu nemaksāšanas gadījumu identificēšanai un saturēs datus par saimniecisko darbību, nevis par privātu dzīvi. FM uzskata, ka labums, ko gūs sabiedrība, būs lielāks nekā privātpersonu tiesību ierobežojums, līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums ir samērīgs.

2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumos par VID, par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā, paredzot gadījumus, kādos VID var pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, tāpat noteikta kārtība, kādā tiek atjaunota tīmekļa vietnes darbība, kā arī noteikti gadījumi un kārtība, kādā tiek noteikts domēna «.lv» pārreģistrācijas aizliegums.

Uz augšu