Aizvadītā gada laikā Latvijā ievesti 244 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājums, liecina Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) dati. Gada laikā gan teju dubultojies Latvijā ievesto bīstamo atkritumu apjoms.
Sadzīves atkritumu jomā oficiālie VVIS dati uzrāda importa samazinājumu - 2015. gadā Latvijā tika ievesti 324 tūkstoši tonnu, 2016. gadā - 301 tūkstotis tonnu, bet pērn 244 tūkstoši.
Galvenās atkritumu importa pozīcijas pērn bija plastmasas iepakojums (47,8 tūkstoši tonnu) un uz sadedzināšanu (no plastmasas iegūtais kurināmais) Latvijā ievestie atkritumi (83,7 tūkstoši tonnu). Pirms gada - 2016. gadā - plastmasas iepakojums Latvijā tika ievests 70 tūkstošu tonnu apmērā, bet no plastmasas iegūtais kurināmais - 69,8 tūkstošu tonnu apmērā. Pērn lielā apjomā Latvijā tika ievesti asfaltu saturoši maisījumi (51,7 tūkstoši tonnu), betona, ķieģeļu, dakstiņu un keramikas maisījumi (22,3 tūkstoši tonnu) un krāsainie metāli 14,8 (tūkstoši tonnu).
Aizvadītā gada laikā Latvijā ievesti 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu. VVIS dati uzrāda, ka pēdējo trīs gadu laikā bīstamo atkritumu imports uz Latviju ir ievērojami palielinājies - 2015. gadā mūsu valstī tika ievesti nepilni divi tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu, 2016. gadā - 7,1 tūkstotis tonnu, bet 2017. gadā - 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu.
Visvairāk uz Latviju bīstamo atkritumu kategorijā tiek importēti dažādi jaukti atkritumi, kuru sastāvā ir vismaz viens bīstamo atkritumu veids (9,6 tūkstoši tonnu), naftas navigācijas kuģu tilpņu produkti (461 tonna), bīstamus komponentus saturošas nederīgas elektriskās un elektroniskās iekārtas (274 tonnas).
Šā gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas uzņēmumiem nosaka obligātu prasību nodrošināt finanšu garantiju, lai saņemtu atļauju savām darbībām šajā jomā. Likuma grozījumi arī beidzot definē atšķirības starp tādiem jēdzieniem kā otrreizējās izejvielas un atkritumi.
Grozījumi tika pieņemti pēc vērienīgās ekoloģiskās katastrofas Jūrmalā, kur pērn netālu no aizsargājamā Ķemeru tīreļa un Rīgas jūras līča piekrastes aizdegās plaša nelegālā atkritumu izgāztuve. Neraugoties uz Valsts vides dienesta (VVD) aktivitātēm - pārbaudēm un rīkojumiem teritoriju sakārtot -, komersants bija pamanījies izgāztuvē uzkrāt lielu daudzumu no Zviedrijas ievestu plastmasu. Ugunsgrēkā atkritumi dega 12 tūkstošu kvadrātmetru platībā un degšana radīja lielu sadūmojumu, kurš izplatījās atmosfēras augšējos slāņos mākoņu veidā ievērojamā Latvijas teritorijā.
Grozījumi nosaka, ka komersantiem, kuri vēlēsies saņemt atļauju darbībām ar atkritumiem, Valsts vides dienestā būs jāiesniedz finanšu garantija, galvojuma vēstule vai atkritumu apsaimniekotāja apdrošināšanas polise. Grozījumu izstrādātāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dokumenta anotācijā skaidro, ka šāda kārtība ļaušot samazināt komersantu nepārdomātu rīcību un ierobežot darbības «pelēkajā zonā», t.i., ievedot nebīstamos atkritumus (kuru pārvietošana Eiropas Savienības teritorijā netiek īpaši ierobežota) tālākai pārdošanai, taču nespējot pēc tam tikt galā ar tiem un uzkrājot nelegālās izgāztuvēs.
VARAM cer, ka tas ļaus nodrošināt līdzekļus gadījumam, ja komersants nav atbilstoši veicis savu darbību un valstij jāiesaistās uzkrāto un nepārstrādāto atkritumu savākšanā un apsaimniekošanas organizēšanā.
Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma aplēsēm, kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem visā pasaulē saražoti 8,3 miljardi tonnu plastmasas. Liela daļa no tās ir nonākusi Ķīnā - izmantojot šīs valsts vājo regulāciju vides jomā, Rietumu valstis Ķīnu bieži vien izvēlējās kā galapunktu plastmasas atkritumu «pārstrādei».
Pērn Ķīna paziņoja, ka no 2018. gada 1.janvāra pilnībā aizliegs neindustriālu plastmasas atkritumu importu. Pasaules ekonomikas foruma speciālisti, atsaucoties uz žurnālā «Science Advances» publicētu pētījumu, lēš, ka rezultātā bagātajās Rietumu valstīs līdz 2030. gadam varētu uzkrāties 111 miljoni tonnu nepārstrādātu plastmasas atkritumu. Visticamāk, nozares uzņēmumi meklēs jaunus eksporta tirgus valstīs, kurās ir vāji vides jomas kontroles dienesti un nesakārtota likumdošana.
TVNET jau vēstīja, ka naktī uz piektdienu izcēlās ugunsgrēks bīstamo atkritumu novietnē Olainē, kur uzņēmums «BAO» apsaimnieko bīstamos veselības aprūpes atkritumus, eļļas filtrus, riepas un flotācijas iekārtā pieņem piesārņotus notekūdeņus. Pirms diviem gadiem - 2016. gadā - «BAO» saņēma arī atļauju paplašināt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas apjomus un uzraugošās iestādes uzskatīja, ka nav pamata tam piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Atbilstoši Valsts vides dienesta rīcībā esošajai informācijai, ko sniedzis uzņēmums AS «BAO», pirms atkritumu aizdegšanās noliktavās atradās aptuveni 90 tonnas atkritumu. Degšana sākās naktī no šī gada 28.jūnija uz 29.jūniju noliktavā, kurā tika uzglabāts mazuts un izlietotās eļļas - aptuveni 40 līdz 50 tonnas. Degšanas rezultātā uguns liesmas pārmetās uz slēgtajām noliktavām, kurās atradās no laboratorijām savāktās ķīmiskās viela.
