TVNET atmiņu klade. Barišņikovs: jādzīvo tā, lai uz kapa filmētu «Ekstrasensu cīņas»

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Kaspars Meinerts

Portāls TVNET turpina rakstu sēriju, kurā aicina pašmāju slavenības atbildēt uz jautājumiem no vecās, labās atmiņu klades, kuras skolēni vēl joprojām dod aizpildīt saviem klasesbiedriem. Modelis un blogeris Jaroslavs Barišņikovs mums pastāstīja, ka ikdienā aizraujas ar ēdiena gatavošanu, neizmantojot receptes, kā arī atklāja, kādas grupas derētu paklausīties.

Kas ir tavs mīļākais dzēriens?

Stipra, melna kafija. Un sausais dzirkstošais vīns.

Kas ir tavs mīļākais ēdiens?

Esmu visēdājs. Bet no perfekta steika gabala nekad neatteikšos. Gaļu ēdu kopš pašas bērnības un nevaru iedomāties dzīvi bez tās. Garšo!

Ja tu varētu pārvērsties par vienu dzīvnieku, kurš tas būtu?

Interesanti būtu pārvērsties par vali. Nespēju iztēloties, kā ir būt lielākajam dzīvniekam pasaulē. Un tāds tu peldies pa okeāniem, izdod dīvainas skaņas, ar asti pa ūdeni tā plak, plak.

Kas ir pēdējā lieta, kuru tu nopirki?

Neticēsiet, bet pārtiku vakariņām. Sagribējās kaut kādu mājas ēdienu - bija kartupeļu biezenis ar sēņu mērci pēc manas īpašās receptes, ar rozā vīna glāzi veidojot perfektu kombināciju.

Ja tu varētu pavakariņot ar vienu cilvēku – dzīvu vai jau aizsaulē aizgājušu – kurš tas būtu un kāpēc?

Daudz foršu cilvēku ir aizgājuši aizsaulē, kurus labprāt pazītu. Bet nebija lemts… Vakariņas ir tik sarežģīta lieta, it īpaši ar nepazīstamu cilvēku, ka visdrīzāk būtu pārnervozējies un nemācētu uzturēt jēgpilnu diskusiju. Tāpēc, teiksim, labāk aizietu vakariņās ar savu mīļoto. Kaut vakariņas dalu ar viņu katru dienu, kaut ko īpašu un neaizmirstamu gan varētu vēl kopā piedzīvot.

Vai tev kādreiz ir bijusi iesauka? Vari pastāstīt, kā un kāpēc tā radās?

Baigās iesaukas man nebija. Daudzi mēģināja, bet nekas nebija lipīgāks par vienkārši manu uzvārdu. Tas ir garš, bet iebļaujot skaļi, to ļoti labi dzird. Uzvārdā mani sauca gan skolotāji, gan klasesbiedri. Šobrīd arī draugi un kolēģi bieži lieto uzvārdu, vēršoties pie manis.

Atklāj par sevi vienu lietu, ko daudzi par tevi nezina!

Nevēlos lielīties, bet laikam ļoti labi gatavoju. Daudzi ir komplimentējuši manas gastronomiskās izvirtulības, kurām apakšā pat receptes nav. Pagaidām šāda veida eksperimenti, paldies Dievam, nevienu nav noindējuši.

Ja tu varētu dot padomu sev, kad biji jaunāks, ko tu teiktu?

Skolā neizlaid sporta stundas! Un domā, ko ēd… Baigi grūti savos 20 gados sākt sportot, ja to pirms tam nedarīji. Kaut esmu aktīvs, daudz staigāju un braucu ar velo, daudzas citas lietas, kā pumpēšanās vai pievilkšanās, man nav nekas vienkāršs pat šobrīd. A vecums ta nāk. Jāpiekopj labs augums.

Ja tu uz dienu varētu kļūt par kādu citu cilvēku, kura dzīvē tu gribētu iejusties?

Es labprāt nodzīvotu dienu kā Endijs Vorhols. Cik aizraujoša ir bijusi dzīve šīm multimāksliniekam! Ballītes, par kurām joprojām runā, māksla, kuras vērtība tikai kāpj, arī kopējais dzīvesstils mani uzrunā… Šobrīd laikam nav nevienas tik spilgtas personības kā Endijs.

Ko tu darītu, ja laimētu miljonu?

Pirmkārt - daļu veltītu «senčiem». Uzdāvinātu tēvam mašīnu un tā. Iegādātos sapņu dzīvokli vai māju. Un pārējo investētu kaut kamā vērtīgā. Ceļojums apkārt pasaulei laikam arī nebūtu lieks, dzīvojam tomēr tikai vienu dzīvi.

Kas ir pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?

Ar savu draugu - viņš nāca no pārrunām un pastāstīja, kā gāja un cik kolorītus cilvēkus redzēja sabiedriskajā transportā «maskačkā».

Kad un kāds bija tavs pirmais skūpsts?

Laikam ap gadiem 15 vai 16. Šobrīd atskatoties uz to, bija neveikli, bet kam negadās. Pēc pirmā sekoja otrs, un tur jau viss bija krietni labāk.

Kāds būtu tavs sapņu atvaļinājums?

Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem atvaļinājums vai pat pagaras brīvdienas uzdzen stresu. Ja pirmajās dienās mazliet paslinkoju, izdaru visas mājas lietas, tad pēc tām pāris dienām sāku jau domāt, ar ko sevi nodarbināt. Skatīties kino, lasīt žurnālus u.tml. spēju arī ikdienā, pēc darba/pie rīta kafijas. Iespējams, nebūs sapņu, bet ceļojums kaut kur tālu prom gan varētu būt foršs piedzīvojums.

Kurā slavenībā tu biji ieķēries bērnībā?

Hmmm. Bija jau visādi brīnumi pa TV bērnībā, bet lai kādā ieķēries - laikam nē.

Kas ir pēdējā filma, kuru tu redzēji kino, un kāpēc?

Pēdējā filma, kuru redzēju kino, ir Darena Aronofska «Māte». Uz šo filmu biju divas reizes un mājās esmu to izdzinis uz apli reizes desmit. Kaut ko tik dīvainu, ģeniālu un slimu sen nebiju redzējis. Pēc filmas noskatīšanās vairākas dienas staigāju mazliet apstulbis, nācās papētīt šo to, lai varētu saprast, par ko tā bijusi, un katru ainu un katru detaļu atšifrēt.

Ja tu būtu reperis, kā tu sevi dēvētu?

Šis gan ir smieklīgs stāsts. Toreiz, kad man bija gari un melni mati, vairākas reizes sanāca paspēlēt kā DJ vietējos klubos. Tā kā man patīk jaudīgs un «tumšs» tehno, draugi mani nosauca par Yara Black Star. Laikam tikpat tizli varētu mani saukt, ja būtu reperis.

Ja tev varētu būt viena superspēja, kas tā būtu?

Kaut kā vienmēr sapņoju par to, kā būtu, ja cilvēki mācētu lidot. Pasaule liekas tik skaista no putnu lidojuma. Kaut kas tajā ir maģisks. Brīvība laikam.

Kurš ir tavs mīļākais seriāls?

Seriālus agrāk skatījos ļoti daudz, šobrīd priekšroku dodu multenēm - «Family Guy» un «American Dad». Esmu tos abus redzējis pa divām vai trīs reizēm. Man vēl ļoti patīk TV raidījumi «Adreses» un «Aizliegtais paņēmiens».

Kurš pašmāju vai Holivudas aktieris atveidotu tevi filmā par tavu dzīvi?

Ir tāda anekdote, ka dzīve jānodzīvo tā, lai uz tava kapa filmētu «Ekstrasensu cīņas». Bet ja tiešām kādreiz kāds mani atdarinātu kino, es teiktu, ka vislabāk to spētu attēlot Tilda Svintone.

Ja tev pēkšņi būtu pilnībā brīva diena, ko tu darītu?

To pašu, ko vienmēr. Pamostos, iedzertu kafiju, paskatītos instagramu, atbildētu uz e-pastiem, aizietu pastaigā, uztaisītu vakariņas un mierīgi pavadītu vakaru mājās. Nākamajā dienā gan jau uz darbu būtu jāiet.

Vai tev ir mājdzīvnieki? Kā viņus sauc?

Bija bērnībā žurka, vēlāk bija kaķis vārdā Gucci. Šobrīd mani mājdzīvnieki ir augi - pat par tiem reizēm sanāk aizmirst. Esmu kaķu cilvēks, bet ja kāds man uzdāvinātu dobermani, laikam priekā izlēktu no biksēm.

Kura pašmāju slavenība tev simpatizē?

Uj. Daudz mums tās slavenības un ļoti daudzus pazīstu, visi ir mīļi un forši. Tā, kas ļoti, ļoti simpatizē, es teiktu, būtu Ieva Adamss. Kopā esam strādājuši pie vairākiem TV raidījumiem un arī ārpus tiem sanāk satikties. Ar to trako veceni nekad nebūs skumji, to es varu garantēt.

Ko tu sevī gribētu izmainīt?

Varbūt mazliet garāks augumā, varbūt mazliet tievāks, varbūt vairāk matu, varbūt daudz ko var mainīt. Bet tas jau nebūšu es.

No kā tu baidies?

Man ir diezgan palielas bailes no zirnekļiem. Un nē - ne no tām lielajām tarantulām, bet no mazajiem, kurus nepamani un kuri uzrodas pēkšņi no nekurienes tā, ka noskrej skudriņas pāri ādai.

Kas ir tava labākā īpašība?

Šim apgalvojumam laikam neviens nenoticēs, bet esmu ļoti labsirdīgs cilvēks. Tuviem cilvēkiem nekā nežēloju, esmu izpalīdzīgs un «pūkains».

Kas ir tava sliktākā īpašība?

Nepacietība laikam ir mans lielākais trūkums. Bet par sliktāko laikam nosauktu atriebību. Es to māku darīt skaisti, bet retais to patiešām nopelna.

Kas ir tavs mīļākais mūziķis/grupa?

Klausos visu un pēc kārtas. Klasiskā mūzika var būt «miseklī» ar «Rammstein» un Britniju Spīrsu. Lielākoties mājās fonā skan elektronika. Iesaku paklausīties «Flavien Berger», «Monolink», «Manfredas».

Kas ir tava mīļākā filma?

Iepriekš nosauktā Aronovska «Māte», Larsa fon Trīra «Melanholija» un «Nimfomāne». Par pēdējo lielāko iedvesmu nosauktu Džuliāna Rozefelda «Manifesto».

Kas ir pēdējā grāmata, kuru tu izlasīji?

Nekas interesants, drīzāk pašizglītojošais materiāls - grāmata par grafisko dizainu.

Uz augšu