Ašeradens: Mazumtirdzniecība ir produktīvāka nekā tautsaimniecība kopumā

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens FOTO: Edijs Pālens / LETA

Mazumtirdzniecība patlaban ir produktīvāka nekā tautsaimniecība Latvijā kopumā, šodien paneļdiskusijā par Latvijas mazumtirdzniecības nozari, tās nozīmi un attīstības iespējām sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Mazumtirdzniecība ir produktīvāka nekā tautsaimniecība kopumā. Tā ir labā ziņa. Lielās mazumtirdzniecības ķēdes nodrošina pietiekami labu darba organizāciju,» uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka vienlaikus Latvijas mazumtirgotājiem būtu vairāk jāattīsta menedžments, piemēram, interneta tirdzniecība. Tāpat lielais nozares izaicinājums ir inovāciju, produktivitātes un efektivitātes sekmēšana.

Ašeradens uzsvēra, ka mazumtirdzniecības nozare ir būtiska Latvijas tirgus kopējā sastāvdaļa. Par mazumtirdzniecības problēmām pēdējā laikā ir maz dzirdams, kas ir signāls, ka nozarei klājas labi. Pēc viņa teiktā, mazumtirdzniecības nozare kopumā attīstās labā veidā, aug produktivitāte un nozare modernizējas. Pozitīvu impulsu mazumtirdzniecības sektoram dod arī vispārējā ekonomiskā izaugsme Latvijā.

Vienlaikus ministrs piebilda, ka mazumtirdzniecības nozari ietekmē sarūkošais iedzīvotāju skaits, līdz ar to par pārtiku cilvēki, visticamāk, nākotnē netērēs vairāk. Ņemot vērā valsts atrašanos vienā ekonomiskajā telpā ar citām Eiropas valstīm, Latvijas iedzīvotāji var izvēlēties, kurā valstī dzīvot. Tāpēc Latvijā ir būtiski nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. «Jo ātrāk mēs sasniegsim tā saucamo līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars arī iedzīvotāju emigrācijas jautājumā Latvijā,» uzsvēra ministrs.

Viņš norādīja, ka pozitīvā ziņa Latvijā ir reģionu izplešanās, piemēram, Smiltenē jau sāk trūkt dzīvojamās platības. Arī iedzīvotāju labklājība aug, un prognozējams, ka Latvijā nākamā ceturkšņa laikā vidējā darba alga pārsniegs 1000 eiro atzīmi. «Patlaban drusku vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju saņem darba samaksu vairāk nekā 1000 eiro. Mūsu mērķis būtu, lai nākamajos gados vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju saņemtu vairāk nekā 1000 eiro darba algu, « sacīja Ašeradens, piebilstot, ka pie šāda scenārija arī iedzīvotāju skaits Latvijā stabilizēsies, kas ir pozitīvs impulss mazumtirdzniecības sektora attīstībai. Jo ātrāk augs ienākumi Latvijā, un drīzāk kompānijas Latvijā spēs nodrošināt lielākas algas, un vairāk Latvijas kompāniju spēs piedāvāt darbu citu valstu iedzīvotājiem, kas varētu risināt darbaspēka problēmas.

Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Lauris Grāvelis piebilda, ka mazumtirdzniecību ietekmē situācija reģionos. Latvijas reģionos ir daudz mazu veikalu, kuri stagnē, jo biznesa modelis nav pietiekoši rentabls, nav pietiekami daudz iedzīvotāju, kuri pirktu pārtikas preces. Tāpat reģionos pastāv iedzīvotāju ienākumu līmeņa atšķirības. Lai arī Latvijā vidējā darba alga pieaug, iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tie neaug, un līdzšinējie riski saglabājas.

«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis prognozēja, ka nevienlīdzība ienākumos starp reģioniem Latvijā turpināsies. Starp mazumtirdzniecības nozares izaicinājumiem ir darbinieku trūkums, tāpēc jādomā par darbaspēka optimizēšanu un inovācijām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis teica, ka izaugsme pārtikas mazumtirdzniecībā ir stabila, bet nav ar augšupejošu līkni. Lai arī nozare attīstās, ir virkne šķēršļu, kas kavē nozares attīstību, piemēram, tā saucamā kases aparātu reforma, kas prasa lielus ieguldījumus un bremzē inovācijas.

Ašeredens piekrita, ka kases aparātu reformas jautājums ir iestrēdzis, un ir pēdējais laiks to risināt. Pašlaik esot moderni un inovatīvi risinājumi, kuri prasa relatīvi mazus ieguldījumus kases aparātu turētājiem. Būtu jāsekmē arī reģionā attīstība.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notika pētījuma «Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības sektors» prezentācija, iepazīstinot ar mazumtirdzniecības nozares tendencēm, kam sekoja pandeļdiskusija par Latvijas mazumtirdzniecības nozari, tās nozīmi un attīstības iespējām.

Uz augšu
Back