Mazumtirdzniecības kāpums turpmākajos mēnešos Latvijā būs līdzīgs kā gada pirmajos piecos mēnešos vidēji, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par mazumtirdzniecības apgrozījumu maijā.
Turpmākais mazumtirdzniecības kāpums būs līdzīgs kā gada pirmajos 5 mēnešos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka pārtikas sadaļā maijā joprojām turpinājās straujš kāpums specializētajos veikalos realizētajai produkcijai, kur būtisku lomu, visticamāk, arvien spēlēja alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā. Lai gan pieaugums ne tuvu nebija tik straujš, arī nespecializēto pārtikas veikalu tirdzniecības apmēri iepriecināja. Kāpuma paātrināšanos, iespējams, daļēji veicināja siltais laiks maijā.
Tāpat viņa norādīja, ka arī nepārtikas sadaļā bija nojaušama maijam neierasti siltā laika ietekme, ņemot vērā straujāk augošos sporta preču un spēļu, kā arī ar mājokļa labiekārtošanu saistīto preču tirdzniecības apjomus.
«Šogad līdz šim mazumtirdzniecības pārdošanas apmēru kāpums apsteidz kopējo pagājušā gada kāpumu, kas, visdrīzāk, ir saistīts ar straujāku vidējās algas kāpumu šogad - gan minimālās algas kāpuma, gan silstošā darba tirgus, gan arī zemāku darbaspēka nodokļu ietekmē. Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības kāpums būs līdzīgs kā šā gada pirmajos piecos mēnešos vidēji, lai gan mēnešu starpā varbūt svārstības,» teica Buceniece.
Savukārt «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka tuvākā termiņa izaugsmes temps Latvijā izrietēs no privātā patēriņa aktivitātes un tas būs atkarīgs no patērētāju nākotnes vērtējuma. «Patlaban apstākļi izveidojušies ļoti labvēlīgi - saglabājas laba ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātība ir augstā līmenī, bet reālās darba samaksa turpina kāpt. Tomēr, lai arī skatījums ir labvēlīgs, līdz šim bija vērojamas arī piesardzības pazīmes. Tādēļ mazumtirdzniecības izaugsme ir bijusi svārstīga, kaut maijā kāpums ir iespaidīgs - mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 7%,» viņš teica.
Gašpuitis atzīmēja, ka maijā lielākais apgrozījuma kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (+26,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+1%), kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (+14,6%).
Pēc viņa teiktā, kāpums šajās grupās norāda uz iedzīvotāju vēlmi labiekārtot dzīvesvietu un palielināt komfortu. Tāpat tas liecina par intereses mazināšanos par tirgu un stendu apmeklējumiem, kur bija vērojams lielākais apgrozījuma kritums (-6,4%), kas liecina par tirgu konkurētspējas mazināšanos, nespējot piedāvāt mūsdienīgu iepirkšanās vidi un pakalpojumus, kurus arvien vairāk piesola iepirkšanās centri.
Vienlaikus Gašpuitis atzina, ka nedaudz izbrīna kritums mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (-7,2%), kas, visdrīzāk, ir saistāms ar sezonālām svārstībām vai statistikas uzskaites niansēm, jo tendence, ka tirdzniecība arvien pārliecinātāk dodas e-komercijas, tostarp pārrobežas, virzienā, ir vairāk nekā pārliecinoša.
«Šogad patēriņa aktivitātes kāpums saglabāsies. Tam būs atbilstoši apstākļi. Kā rāda Lietuvas piemērs, gada beigās nozīmīgs faktors visai nozarei būs IKEA atvēršana, kas pacels nozares apjomus, izvelkot daļu tirdzniecības arī no ēnas. Protams, grūtākais ir prognozēt melno gulbju atlidošanu un to ietekmi uz iedzīvotāju noskaņojumu. Taču kādas nopietnas korekcijas noskaņojumā, būs vērojamas vien nākamā gada ciparos,» pauda Gašpuitis.
«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka mazumtirdzniecības pieaugums maijā salīdzinājumā ar aprīli par 3,4% ir viens no lielākajiem jebkad sasniegtajiem, kā arī straujākais kopš 2013.gada marta. «Tas ir saistīts ar Lieldienu datuma ikgadējās staigāšanas efektu, kura dēļ apmērs aprīlī bija diezgan mazs un gada laikā auga tikai par 3%. Acīmredzot tieši tādēļ pārtikas pārdošana maijā kāpa īpaši strauji - par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Jāpiebilst, ka mazumtirdzniecību, īpaši pārtikas pārdošanu, var ietekmēt arī laika apstākļi. Maijs bija izcili silts, ideāls pikniku rīkošanai. Zīmīgi, ka šajā mēnesī par 17,3% auga pārdošana kategorijā, ko sauc «ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība«. Tas liecina, ka cilvēki ārpus mājām pavadītajā laikā patīkamo apvienojuši ar lietderīgo,» viņš sacīja.
Tāpat viņš norādīja, ka neizlīdzinātajos datos un naudas izteiksmē apgrozījums veikalos kopumā maijā bija gandrīz par desmito daļu lielāks, nekā pirms gada, precīzāk, par 9,7%. Šādi rēķinot, nozares attīstība bija visstraujākā kopš 2012.gada oktobra. «Tieši caur naudas apgrozījuma prizmu uzņēmēji skatās uz tirgū notiekošo, bet inflācijas un darba dienu skaita korekcijām, kas ietekmē ekonomikas ziņās visbiežāk nosauktos skaitļus. Pieļauju, ka pēc šāda mēneša nozares uzņēmumu noskaņojums uzlabosies, pat ja laika apstākļi vairs nebūs tik tīkami,» sacīja Strautiņš.
Viņš atzīmēja, ka jau ilgstoši viena no plaukstošākajām nozarēm ir būvmateriālu tirdzniecība, kas datos visvairāk atspoguļojas kategorijā «metālizstrādājumi, krāsas un stikls». Šā gada maijs ir bijis īpaši sekmīgs, reālais apgrozījums gada laikā audzis par 26,4%, kas ir labākais rādītājs kopš 2012.gada janvāra, bet neskaitot to, kopš 2007.gada jūlija. Turklāt vērojumi Pierīgas privātmāju rajonos lieliski saskan ar šiem datiem.
«Interesanti, ka tirdzniecības kāpuma paātrināšanās saskan ar neparasti optimistisku ziņojumu no Latvijas Bankas par mājsaimniecību kreditēšanas tendencēm. Maijā no jauna izsniegto kredītu apmērs audzis trešo mēnesi pēc kārtas. Gada laikā kopējais portfelis vēl samazinās, bet ar lēnāko ātrumu kopš 2009.gada. Skaidrs, ka starp patēriņa kāpumu un kreditēšanas tendenču uzlabošanos varētu būt saistība. Lai arī iepriekšējās desmitgades pieredze ir apziņā iedēstījusi bažu atspulgu, šobrīd ekonomikas virzība optimisma virzienā ir vēlama. Mājsaimniecību parādsaistības kopumā jau šobrīd ir tik nelielas, ka tālāka to samazināšana drīzāk palielinās, nevis samazinās nestabilitātes riskus nākotnē. Ja parādsaistību apmērs ir ļoti zems, tad optimisma kāpuma brīdī tas var palielināties ļoti strauji, jo ir daudz cilvēku ar «tīru» bilanci, kuri vienlaicīgi var aiziet uz banku un iepludināt lielu daudzumu naudas ekonomikā. Tas var novest pie pārspīlējumiem, kam savukārt seko nākamā parādsaistību samazināšanas kūre. Gudrāk ir no šādām makroekonomiskām šūpolēm izvairīties,» uzsvēra Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad maijā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājies par 7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri pieauga par 6,5%, savukārt gan autodegvielas, gan citu nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri palielinājās par 7,3%.