Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu, norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis vēsturisko maksimumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada pirmā ceturkšņa laikā pensiju trešā līmeņa plānos tika iemaksāti 16,5 miljoni eiro, kas ir par 11,6% vairāk, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tajā skaitā dalībnieku iemaksas pieauga par 12,2%, un darba devēju iemaksas - par 6,4%. Marta beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 437,8 miljonus eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 0,8%.
No pensiju plānu kapitāla ceturkšņa laikā tika izmaksāti 6,1 miljons eiro jeb par 38% mazāk, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 92% tika izmaksāti saistībā ar pensijas vecuma iestāšanos.
Vidējais pensiju plānu ienesīgums šā gada pirmajā ceturksnī bija -1,5% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -5,15% līdz 0%.
Marta beigās pusi no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 44% fokusējās uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos un 48% uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu, no kuriem lielākā daļa jeb 70% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri.
Noguldījumi un prasības pret kredītiestādēm pārskata perioda beigās veidoja 7,8% no kopējiem ieguldījumiem.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs ceturkšņa laikā samazinājās par 4,3 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 90,2 miljonus eiro, un arī šo ieguldījumu īpatsvars kopējā portfelī samazinājās no 21,7% līdz 20,3%.
Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits ceturkšņa laikā pieauga par gandrīz 1000 jeb par 0,3% un marta beigās sasniedza 287 491, kas ir 29,4% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.