Šā gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 2,1% jeb 68,8 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 3,35 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Gada pirmajos trijos mēnešos akciju tirgos bija vērojami strauji kritumi - ceturkšņa laikā pasaules akciju indekss zaudēja 1,4% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss «STOXX Europe 600 Index» saruka par 4,7%. Pārskata ceturksnī aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -3% līdz -0,6%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2% līdz -1%, savukārt konservatīvajiem no -1,4% līdz 0,1%.
Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem un ieguldījumu fondu apliecībām. 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 40% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī marta beigās veidoja 4,4%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars - 2,1%.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām samazinājās par 2,1% un marta beigās veidoja 695,2 miljonus eiro jeb 20,7% no kopējiem ieguldījumiem - tajā skaitā 360,1 miljons eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 76,3 miljoni eiro - komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 4,3 miljoni eiro - akcijās, 31 miljons eiro - ieguldījumu fondos, 10,4 miljoni eiro - Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 213,1 miljons eiro bija izvietoti kredītiestādēs..
No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 93% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros, t.sk. lielāko daļu Luksemburgas, Īrijas un Lietuvas.
Līdz marta beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 279 404 dalībnieki, tajā skaitā 64,9% bija pievienojušies obligātā kārtā.
