Cilvēktirdzniecība Latvijā: visvairāk upuru fiktīvajās laulībās un prostitūcijā

Seksuāla izmantošana, darbaspēka ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības - tās ir trīs izplatītākās cilvēktirdzniecības formas, kam ārvalstīs tiek pakļauti Latvijas valstspiederīgie. Lai arī uzsākto kriminālprocesu skaits varētu šķist neliels, tas katru gadu pieaug - no 2014.gada, kad tika uzsākts viens kriminālprocess, katru nākamo gadu šis skaitlis arvien palielinājies. 2017.gadā tika ierosināti jau seši kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 154.panta pirmās daļas.

Šogad Latvijā tika identificēti 14 cilvēktirdzniecības upuri. To skaitā bija sešas sievietes, kas iesaistītas fiktīvajās laulībās. Seksuālai izmantošanai tikuši nosūtīti pieci upuri, divi no tiem - nepilngadīgie. Savukārt piespiedu kārtā nodarbināti tika trīs cilvēki.

Taču patiesībā cilvēktirdzniecības upuru ir vairāk, jo ne visus cilvēku tirgotājus un upurus izdodas atklāt.

«Upuri ir neredzami. Mēs viņus neredzam, mēs viņus nevaram identificēt,»

norāda Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāta vecākā padomniece Vineta Polatside, raksturojot situāciju reģionā.

Latviju pierasts uzskatīt par cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valsti, proti, noziegumi, kuros iesaistīti latviešu upuri, notika citās valstīs. Taču sākot ar 2015.gadu tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā sāka nonākt gadījumi, kas notiek tepat Latvijā, informē Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākā referente Lāsma Stabiņa. Latvijas pilsones - to skaitā arī nepilngadīgas meitenes - no lauku reģioniem tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju Rīgā, kā arī vīrieši - Latvijas pilsoņi - izmantoti darba ekspluatācijas nolūkā Latvijā. Pērn konstatēti 11 gadījumi, kad tepat Latvijā ekspluatēti Latvijas pilsoņiem, bet šogad tādi bijuši četri.

Par upuriem kļūst ne tikai sievietes

Vairums cilvēktirdzniecības upuru Latvijā ir sievietes un nepilngadīgas meitenes. Taču arvien biežāk tiek atklāti gadījumi, kad upuru lomā nonāk vīrieši un zēni. Visbiežāk vīrieši kļūst par piespiedu nodarbinātības upuriem, taču šogad pirmoreiz pēdējo gadu laikā konstatēts gadījums, kad nepilngadīgs zēns tika nosūtīts seksuālai izmantošanai.

Kopš 2015.gada katru gadu tiek identificēti vairāki tirdzniecības upuri, kas nav sasnieguši pilngadību.

Bērni sastāda apmēram piekto daļu no visiem Latvijā identificētajiem upuriem.

Šī tendence redzama arī datos no citām Baltijas jūras reģiona valstī - arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad seksuālai izmantošanai nosūta bērnus un vīriešus, taču kauna un sociālās stigmas dēļ daudzi izvēlas par to neziņot, uzsver Polatside.

Sodi - ļoti maigi

Lai arī cilvēktirdzniecība ir smags noziegums, kas salauž upuru dzīves, cilvēktirgotājiem piemērotie sodi mēdz būt neadekvāti maigi. ASV Valsts departaments globālajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību iezīmē drūmu ainu par situāciju Latvijā, proti, cilvēku tirgotājiem piespriež neadekvāti maigus sodus, turklāt valsts iestāžu darbiniekiem trūkst zināšanu par to, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus. Kaut arī Krimināllikuma 154.pants paredz, ka sevišķi smagos gadījumos piespriežams cietumsods līdz 15 gadiem, realitātē apsūdzības bieži tiek izvirzītas par citiem, mazāk smagiem pārkāpumiem.

Pērn nevienam no Latvijā notiesātajiem cilvēku tirgotājiem netika piespriests reāls cietumsods. Nesamērīgi vieglu sodu piespriešana nostāda upurus nedrošā situācijā un neattur noziedzniekus izdarīt noziegumus atkārtoti, kā arī neļauj valsts iestādēm novērtēt cilvēku tirdzniecības patiesos apjomus un piesaistīt līdzekļus tās apkarošanai.

Labākas dzīves meklējumi beidzas ar asarām

Arvien biežāk tiek saņemtas sūdzības no cilvēkiem, ko apkrāpuši starpnieki un aģentūras, kas sola iekārtot darbā Rietumeiropas valstīs, norāda Stabiņa. Lai arī šādi gadījumu nekvalificējas kā cilvēktirdzniecība, cietušajiem svešā valstī ir risks kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem. Bieži vien darba meklētāji paraksta darba līgumu svešvalodā, neizprotot parakstīto dokumentu juridiskās sekas. Tas var novest pie nelegālas nodarbināšanas, algas neizmaksāšanas un sociālo iemaksu neveikšanas, no kā daudzās valstīs atkarīgs - saņemsi medicīnas pakalpojumus vai nē.

Meklējot darbu ārvalstīs jābūt uzmanīgiem, jo nonākšana nepazīstamā valstī, tās likumu un valodas nepārzināšana var padarīt par vieglu upuri cilvēku tirgotājiem.

Cilvēktirdzniecība ir pasaules problēma

Laikā no 2013. līdz 2015.gadam Baltijas jūras reģionā tika identificēti apmēram 5000 cilvēktirdzniecības upuri, norāda Polatside. Rādītāji turpina pieaugt.

Reģionā, īpaši bagātajās valstīs kā Norvēģija un Zviedrija, plaukst tādas cilvēktirdzniecības formas kā piespiedu ubagošana. Šī problēma kļuva aktuālāka līdz ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Cilvēku tirgotāji bieži savervē cilvēkus bez valodu zināšanām, ar invaliditāti un izmanto citus apstākļus, kas padara upurus vieglāk kontrolējamus un samazina iespēju, ka tie vērsīsies policijā.

Citās valstīs, piemēram, Dānijā notiek imigrantu ievešana, lai izmantotu to identitāti - upuru vārdā tiek ņemti ātrie kredīti, tiem atņem pabalstus.

Reģionā parādījusies arī ļoti drūms cilvēktirdzniecības paveids - tā saucamais «bača bazi» jeb puiku saģērbšana sieviešu drēbēs, liekot tiem dejot un sniegt seksuālus pakalpojumus vecākiem vīriešiem. Zēni tiek ievesti no Centrālāzijas.