Ar mērķi radīt auto nākotnei Volvo 1978.gadā lika pamatus projektam Galaxy. Tas virzījās raiti, un pirmais priekšpiedziņas prototips G4 bija gatavs jau 1980.gadā. Piedevām tas jau tad atgādināja astoņus gadus vēlāk iznākušo sērijveida modeli, kam šogad aprit trīsdesmitā gadskārta, - Volvo 440.
1978.gadā Volvo ķērās pie darba un sāka izstrādāt jaunas mašīnas ar priekšpiedziņu. Pirmais no šīs paaudzes automobiļiem bija sportiskā kupeja 480, ko zviedri prezentēja 1986.gada Ženēvas auto šovā. Šis patiesībā bija nišas produkts, bet tas, ko Volvo patiesi vēlējās redzēt savā klāstā, bija ģimenes auto. Tāds bija divus gadus vēlāk iznākušais piecu durvju 440 - auto ar plašu salonu, bet kompaktu ārieni, priekšpiedziņu un labām gaitas īpašībām. Tās vēlāk pārņēma arī sekojošie Volvo 850, kas iznāca 1991.gadā.
Volvo 440 bez tā raksturoja dalīts aizmugurējais sēdeklis, pret vadītāju pavērsta priekšējā paneļa centrālā daļa, kā arī zemi un gandrīz vertikāli sānu logi. Ar šīm īpašībām 440 apliecināja radniecību ar 700. sērijas automobiļiem.
440, kas tika ražots Bornā, Nīderlandē, motoru paletē ietilpa tikai četru cilindru motori ar 1,6 - 2 litru darba tilpumu, tostarp 1,7 litru turbo motors. ABS bremzes gan bija ekstra, taču to varēja pasūtīt jau no 1989. gada.
1989.gadā 400.sērijas Volvo piedāvājumu papildināja sedans 460, kurš bija par 10 cm garāks. 400. sērijas modeļu ražošana turpinājās līdz 1996.gadam, kad jau vairāk nekā gadu ražošanā bija modeļi S40 un V40.
Volvo 440 kalpoja sabiedrības labā, jo tika ražots arī kā policijas auto un Nīderlandē ietilpa ne tikai Valsts policijas, bet arī reģionālo kārtībsargājošo dienestu autoparkos.
400. sērijā nekad nebija universāļa, taču divas neatkarīgas kompānijas sagatavoja savus piedāvājumus. Kompānija ASC Detroit no ASV radīja dizaina vīziju, savukārt franču Heuliez pat uzbūvēja 400. sērijas universāļa prototipu. Tas apskatāms Volvo muzejā.
Par Volvo 440 dizaineru tiek uzskatīts Pēters van Kuilenburgs, kurš tolaik strādāja Volvo Car B.V. dizaina nodaļā. Tomēr mašīnas forma balstīta 1980.gada prototipā G4, kā izskata autors bija Volvo galvenais dizainers Jans Visgārds.
Oficiāli Volvo 440 nekad netika piedāvāts un pieejams ar universāļa virsbūvi. Tomēr kāda nīderlandiešu kompānija bija sagatavojusi 440 pārbūves komplektu, kas stikloto bagāžnieka vāku aizstāja ar pagarinātu jumta daļu, sānu logiem un aizmugurējām durvīm no stikla šķiedras.
Būtiski, ka Volvo šajā projektā nebija iesaistīti. Vēl vairāk - kompānija pat nebija devusi atļauju 440 pārbūvei.
1992.gadā tika izstrādāta arī Volvo 440 versija rallijkrosam ar 2,3 litru 16 vārstu motoru un 715 zirgspēkiem. Šim 440 bija arī visu riteņu piedziņas sistēma.
Volvo 440 Turbo jau standarta aprīkojumā bija borta dators. Tas atainoja informāciju par degvielas patēriņu, vidējo ātrumu, nobraucamo attālumu ar atlikušo degvielu, dzesēšanas šķidruma temperatūru, kā arī āra temperatūru. Kad vadītājs ieslēdza aizdedzi un eļļas līmenis bija normas robežās, borta datora ekrānā parādījās OK.
No 1991.gada 1.decembra Volvo Car B.V. pilnībā pārtrauca 400.sērijas modeļu izlaidi, un tā tika pārcelta uz Nīderlandes NedCar B.V. Šīs kompānijas īpašnieki bija Nīderlandes valsts, Volvo Personvagnar AB un Mitsubishi Motors.
Par 400. sērijas modeļu tiešo priekšteci Volvo paši uzskata konceptuālo LCP 2000. «Light Component Project» (Vieglo komponenšu projekts) bija funkcionāls, viegla nākotnes auto prototips, ko Volvo prezentēja 1983.gadā. Tā konstrukcijā ietilpa dažādi svaru taupoši materiāli, bet priekšā šķērsām iebūvēts motors grieza priekšējos riteņus.
