Iesvētīs Kurzemes prinču sarkofāgus un mirstīgās atliekas (1)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Agnese Gulbe/LETA

2. jūlijā plkst. 14:00 Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī notiks Kurzemes prinču Vladislava Ludviga Frīdriha (4.12.1647.-31.3.1648.) un Leopolda Kārļa (14.12.1693.-21.7.1697.) restaurēto sarkofāgu un mirstīgo atlieku iesvētīšana, aģentūru LETA informēja Rundāles pils muzeja komunikācijas galvenā speciāliste Ilze Kusiņa.

Rundāles pils muzejā pabeigta divu Kurzemes prinču sarkofāgu restaurācija, un Kurzemes hercogu kapenēs notiks svinīga ceremonija, kurā piedalīsies Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Nikolass fon Bērs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, restauratori un citi muzeja darbinieki.

Kopš 2004. gada muzeja restauratori īsteno programmu, ko finansiāli atbalstījuši Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi no Vācijas un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Līdz šim programmas ietvaros restaurēti jau 12 sarkofāgi.

2017. gada nogalē sākās darbs pie divu Kurzemes prinču sarkofāgu restaurācijas. Abi prinči miruši agrā bērnībā - Vladislavs Ludvigs Frīdrihs nepilnu četru mēnešu, bet Leopolds Kārlis trīs gadu vecumā -, tātad sarkofāgi ir izmēros nelieli un, salīdzinot ar lielajiem sarkofāgiem, ne tik krāšņi un sarežģīti. Tie ir pirmie no Kurzemes hercogu kapenēs novietotajiem bērnu sarkofāgiem, kurus restaurējuši Rundāles pils muzeja speciālisti. Nākamajā darba posmā turpināsies bērnu sarkofāgu atjaunošana.

Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Gunārs Grīnfelds, Jānis Līdaka un Vilnis Līdaka. Darbs noritēja Rundāles pils muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā. Abu sarkofāgu stāvokli bija ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanās procesi, gan cilvēku ļaundarība. Sarkofāgiem bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, alva daudzviet stipri oksidējusies, zudis zeltījums, daudzas detaļas atlūzušas un zudušas. Par to izskatu un izvietojumu liecina tikai seni fotoattēli.

Vispirms veikta sarkofāgu tehniskā restaurācija - rāmju labošana un balsta funkciju nostiprināšana, plaisu un caurumu aizlodēšana, slīpēšana, oriģinālās balsta sistēmas un dekoru atjaunošana, zudumu vietu apzināšana un aizpildīšana, virsmu līdzināšana un pēcapstrāde, oriģinālo dekoratīvo elementu restaurācija un jaunu alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā. Abiem sarkofāgiem bija nepieciešams atliet jaunas kājas, vadoties pēc vēsturiskajām fotogrāfijām, jo oriģinālās detaļas bija zudušas. Pēc tehniskās restaurācijas notika virsmu konservācija, atlikušā zeltījuma nostiprināšana, alvas attīrīšana no netīrumiem un oksidācijas produktu slāņa. Noslēgumā veikta sarkofāgu tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no oriģinālajām, un aizsargvaska uzklāšana.

«Sarežģītākais uzdevums bija vara dekora restaurācija un zeltījuma atjaunošana prinča Leopolda Kārļa sarkofāgam,»

skaidroja Balode.

Veikta arī koka šķirstu un tekstiliju konservācija, mirstīgo atlieku sakārtošana.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu