Top10 «politiskie pasūtījumi» Latvijā

FOTO: LETA

Vārdu salikums «politiskais pasūtījums» Latvijas politikā un uzņēmējdarbības vidē izskan bieži, gluži kā demisijas pieprasījumi ministriem, kas lielākoties netiek ņemti vērā. Vienlaikus politiķi, uzņēmēji, aicināti atklāt šādu pasūtījumu iniciatorus, bieži klusē, aizbildinoties ar dažādiem argumentiem, kāpēc tas nav tik viegli izdarāms. Lai arī «politisko pasūtījumu» un to piesaukšanas bijis krietni vairāk, portāls TVNET izveidojis Top10 ar «politiskajiem pasūtījumiem», kuri izskanējuši kā iemesls kratīšanām, demisijas rakstu iesniegšanai un citām darbībām.

 

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Kaimiņa un viņa biedru aizturēšana – politiskais pasūtījums

Saeima atļāvusi veikt Kaimiņa aizturēšanu un kratīšanu. Tāpat KNAB kriminālprocesā par, iespējams, nelikumīgu partijas «KPV LV» finansēšanu aizturēts tika «KPV LV» valdes loceklis Atis Zakatistovs un uzņēmējs Viesturs Tamužs.

Uz KNAB kā liecinieces izsauktas partijas «KPV LV» grāmatvede, kā arī partijas valdes locekle Linda Liepiņa.

KNAB norāda, ka pagājušā gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Personām tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2016.gada pavasarī Tamužs vienojās ar politiskās organizācijas valdes locekli, ka personu grupā izkrāps finanšu līdzekļus lielā apmērā no kāda uzņēmuma, ko KNAB apzīmējis ar burtu B, nolūkā tos novirzīt politiskās organizācijas nelikumīgai finansēšanai.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs paziņojis uzņēmuma B valdes priekšsēdētājam, ka vēlas nolīgt kādu personu stratēģisku konsultāciju sniegšanai personīgi viņam kā padomes priekšsēdētājam. 2016. gada 1.jūnijā tika noslēgts līgums starp uzņēmumu B un uzņēmumu «Per capita» par konsultāciju sniegšanu. «Firmas.lv» dati liecina, ka «Per capita» pilnībā pieder Zakatistovam.

Analoģisks līgums par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu tika noslēgts arī 2016.gada 30.decembrī. Saskaņā ar līgumu ik mēnesi uzņēmums B pārskaitīja naudas līdzekļus 2000 eiro apmērā un pievienotās vērtības nodokli uz «Per capita» bankas kontu.

Tas turpinājās līdz 2017.gada jūnijam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par Saeimas deputāta, Zakatistova un Tamuža sarunām.

Sarunās Zakatistovs paziņojis, ka saņem no uzņēmēja 2000 eiro mēnesī. Savukārt uzņēmējs jautājis par viņam iegūstamo nosacīto labumu, vai tā būs nauda vai vara, vai ekonomikas ministra postenis.

KNAB uzskata, ka minētie finanšu līdzekļi tika novirzīti maksājumu veikšanai, kuru rezultātā, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, politiskajai organizācijai bija iespējams bez maksas izmantot partijas biroja telpas.

Krāpšanas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi lielā apmērā tika izmantoti «KPV LV» finansēšanai.

Tāpat KNAB uzskata, ka Saeimas deputāts kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2015.gadu norādīja nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.

KNAB norāda, ka ir neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, kas savā darbībā ievēro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus. KNAB likums nepieļauj iejaukšanos iestādes darbā attiecībā uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, pildot likumā noteiktās funkcijas.

Tāpat KNAB nepilda politiskos pasūtījumus un visas KNAB kriminālprocesuālās darbības uzrauga prokuratūra, atsevišķus pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sankcionē tiesa, norādījis birojs.

Tikmēr Kaimiņš medijiem atzinis, ka KNAB, aizturot viņu, turpina politisko pasūtījumu.

 

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Politisko pasūtījumu piesauc nu jau deputāta mandātu zaudējušais Dainis Liepiņš

Liepiņš, kurš bija Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs, savulaik tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Pēc Augstākās tiesas lēmuma Liepiņš zaudēja deputāta mandātu.

Pats Liepiņš

AT lēmumu tika komentējis kā apstiprinājumu tam, ka «dzīvojam totalitārā valstī un pie varas esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kontrolē tiesu sistēmu».

«Šinī valstī neviens, kas atļausies runāt pretī varas mehānismam, nevar būt drošs, ka pret viņu netiks izdomāts kas līdzīgs šim,» sacīja Liepiņš.

Deputāta Liepiņa lietas izskatīšana un iztiesāšana dažādās tiesu instancēs ilga jau kopš 2013.gada, kad pret viņu tika celta apsūdzība par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijās.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.

 

Alojas novada dome

FOTO: wikimapia

Auto vadīšana marihuānas reibumā; tiesa – politiskais pasūtījums

Pirms kāda laika aizdomās par automašīnas vadīšanu marihuānas reibumā tika aizturēts Alojas vicemērs Jurģis Rācenis. Lietu izskatīs tiesa.

Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Rācenis, iespējams, pieķerts pie pašvaldības auto stūres marihuānas reibumā, iepriekš vēstīja TV3 raidījums «Bez tabu».

Valsts policija informējusi, ka saistībā ar Rāceņa pastrādāto likumpārkāpumu ir sākta administratīvā lietvedība un patlaban lieta ir nosūtīta izskatīšanai tiesā. Kas tieši Alojas vicemēram tiek inkriminēts, policijas pārstāvji neatklāja, aizbildinoties ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, paredzēts administratīvais arests no desmit līdz 15 diennaktīm, naudas sods no 1200 līdz 1400 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz četriem gadiem.

Policija Rāceni apturējusi 16.martā. Rācenis esot ticis nogādāts slimnīcā analīžu veikšanai, kurās, iespējams, atklājusies narkotisko vielu - marihuānas - klātbūtne.

Pats politiķis nenoliedza, ka tuvu pusnaktij viņu apturējusi Valsts policijas Ceļu policijas ekipāža, un viņš arī apstiprinājis, ka ticis nogādāts slimnīcā analīžu veikšanai, bet nav atklājis, vai analīzēs atklājusies aizliegto vielu klātbūtne. Rācenis apgalvojis, ka «neko nezina» par analīžu rezultātiem, jo neesot izsaukts uz policiju sniegt kādus paskaidrojumus pēc analīžu nodošanas.

To, ka apturējuši Rāceņa vadīto auto, raidījumam apstiprinājuši arī likumsargi, bet sīkāku informāciju nav snieguši. Kāds Alojas deputāts vēlējies par notikušo iegūt sīkāku informāciju no domes vadības, taču arī tā plašākas ziņas nav sniegusi.

Rācenis notikušo tagad sauc par politisku pasūtījumu, kurā, viņaprāt, iespējams, iesaistīti arī policisti.

Pagājušā gada izskaņā Rāceņa balss bija izšķiroša, pievienojoties Latvijas Zemnieku savienības un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputātiem balsojumā par bijušās pašvaldības vadītājas Daces Vilnes (RA) atstādināšanu no amata. Par Alojas novada domes priekšsēdētāju toreiz tika ievēlēts Valdis Bārda (LZS).

Mandātu pašvaldībā Rācenis ieguva pēc Ivara Ulmja (KPV LV) aiziešanas no domes. Rācenis pēc nokļūšanas domē pameta «KPV LV».

 

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Kratīšana RD Satiksmes departamentā – politiskais pasūtījums

2013.gadā KNAB Rīgas domes Satiksmes departamentā veica kratīšanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā. KNAB iesaistīto personu vārdus neatklāja, taču norādīja, ka izmeklētājiem ir aizdomas, ka kāda SD amatpersona par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā kā kukuli ir pieprasījusi veikt regulārus maksājumus kādai arodbiedrībai.

Kopumā lietā bija divi aizdomās turētie - amatpersona par kukuļa pieprasīšanu lielā apmērā, bet privātpersona par tās atbalstīšanu. Abām aizdomās turētajām personām tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Amatpersonai kā drošības līdzeklis tika piemērots ierobežojums pildīt noteiktus pienākumus.

Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») neilgi pēc tam KNAB veiktās darbības nosauca par partijas «Vienotība» politisko pasūtījumu.

Pēc veiktajām kratīšanām mērs preses brīfingā teicis, ka paziņojumiem par iespējamo kukuļošanu nav sekojušas ne aizturēšanas, ne arī liegumi ieņemt konkrētus amatus, kas, ņemot vērā līdzšinējo KNAB praksi, ir neloģiski.

Daudz jautājumu Ušakovam bija radušies arī par Latvijas televīzijas raidījuma «Panorāma» savulaik izplatīto versiju, ka no pasažieru pārvadātājiem kā kukulis pieprasīta biedra nauda Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrībai (LABA). Rīgas mērs norādījis, ka veidojas dīvaina situācija - Satiksmes departaments pēc būtības darbojas kā Robini Hudi, izspiežot kukuļus no pārvadātājiem, lai tos atdotu darba ļaudīm.

Ušakovs arī pauda viedokli, ka KNAB rosījies departamentā pēc valdības vadošās partijas, «Vienotības», politiskā pasūtījuma, kas izmantojusi savas «draudzīgās attiecības» ar KNAB politiski motivētām akcijām, kuru izpildījums un saturs esot pavājš.

 

Artis Kampars

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Politiskais pasūtījums Latvijas tautas iznīcināšanai

Par politisko pasūtījumu savulaik runājis «Itera Latvija» vadītājs Juris Savickis. Viņš norādījis, ka tā laika ekonomikas ministrs Artis Kampars («Vienotība») pildot politisko pasūtījumu Latvijas tautas iznīcināšanai.

Kampars esot jutis bijušo «Parex bankas» akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka, Savicka, kā arī Ventspils mēra, par oligarhu dēvētā Aivara Lemberga spiedienu. «Manā pieredzē ir bijušas situācijas, kad jāsaskaras ar šo lielo, ietekmīgo cilvēku interesēm,» 2011.gada sākumā intervijā žurnālam «SestDiena» apgalvoja nu jau bijušais ekonomikas ministrs.

Savicka spiedienu Kampars jutis, kad, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību ilgtermiņā, meklējis «Gazprom» alternatīvu gāzes piegādes kanālu. «Tajā brīdī cilvēki, konkrēti Juris Savickis, kurš šobrīd ir viens no tiem cilvēkiem, kuri nosaka darba kārtību gāzes importa un patēriņa jautājumos, kurš ir arī «Itera Latvija» vadītājs, izrādīja ļoti izteiktu nepatiku pret šādu lēmumu, un tas rezultējās acīm redzamā kampaņā pret mani medijos un atsevišķos portālos ar pilnīgi skaidru vēsti - šitā nevar, kas te tagad būs,» norāda Kampars.

Savicka ietekme esot «nepārvērtējama», patlaban viņš ir ietekmīgāks pat par Saeimas deputātu, par oligarhu dēvēto Aināru Šleseru (PLL), apgalvojis Kampars.

Savukārt Savickis akcentējis, ka medijos tiek runāts, ka Kampars neveikli izsakās, pārsakās, daudz ko nesaprot, taču tā neesot patiesība.

«Manuprāt, Kampars ir ļoti inteliģents un zinošs cilvēks, kas gudri un pārdomāti pilda politisko pasūtījumu, lai iznīcinātu tos uzņēmumus, kas Latvijā vēl sekmīgi darbojas, piemēram, «Latvenergo», «Latvijas Gāze».

Pamatuzdevums, ko viņš pilda un darīs to arī citās vietās, ir iztīrīt Latviju no cilvēkiem. Galvenais, lai visu nopostītu, lai cilvēkiem te nebūtu kur un no kā dzīvot, lai nebūtu darba, lai cenas augtu, lai par elektrību maksātu četras reizes vairāk, lai par gāzi maksātu vairāk un Latvijas iedzīvotāji brauktu projām. Esmu papētījis un varu apzināti pateikt, ka visas struktūras, kas puslīdz vēl darbojas, Kamparam nepatīk un viņš tām ķeras klāt, lai tās iznīcinātu ar politisku gājienu - lai Latvijas tautas šeit nebūtu,» sacījis uzņēmējs.

 

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Circene demisionē un piesauc politisko pasūtījumu

2014.gada vasarā tā laika veselības ministre Ingrīda Circene («Vienotība») iesniedza demisijas rakstu.

Pirms demisijas raksta iesniegšanas mediķu organizācijas bija izteikušas neuzticību Circenei un turpināja uzstāt, ka jauns ministrs jāizvēlas jau pirms Saeimas vēlēšanām, jo tikai tā varot aktualizēt nozares problēmas.

Iesniedzot demisijas rakstu, Circene kļūdas savā darbā valdībā nesaskatīja un vēršanos pret sevi saistīja ar politisku pasūtījumu un atsevišķu cilvēku nepatiku.

Circene Latvijas Radio savulaik pauda viedokli, ka pilnībā nepamatota bijusi ģimenes ārstu organizāciju vēršanās pret viņu. Pēc bijušās ministres domām, ģimenes ārsti no plānotajām reformām medicīnā būtu tikai ieguvēji, taču diskusijā uzvarējuši trokšņa cēlāji - Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, kurš domājot startēt vēlēšanās kā Ventspils partijas pārstāvis, un asociācijas bijusī prezidente Sarmīte Veide, kura esot izlēmusi pieslieties Ingūnai Sudrabai. Abas šīs personas esot saņēmušas uzdevumu vērsties vienmēr pret visu.

Pēc Circenes domām, līdzīgi esot arī bijis ar pārējo mediķu saimi. Bijusī ministre bija pārliecināta, ka mediķu sabiedrība ļoti atbalsta veselības aprūpes finansēšanas modeļa izmaiņas, bet vairāk pamanīti tikuši atsevišķu Ārstu biedrības biedru izteikumi, kuri balstoties kritizētāju personiskā nepatikā pret Circeni.

«Problēma nav «Vienotībā», problēma ir atsevišķos cilvēkos,» savulaik sacīja Circene un pauda viedokli, ka «Vienotība» esot profesionāla partija.

 

Anatolijs Aļeksejenko

FOTO: Lita Krone/LETA

Kukulis 100 000 eiro apmērā un politiskais pasūtījums

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) 2013.gada vasarā parakstīja rīkojumu par Anatolija Aļeksejenko (GKR) atstādināšanu no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu pildīšanas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija piemērojis Aļeksejenko aizdomās turamā statusu saistībā ar aizdomām par kukuļņemšanu. Viņam tika noteikts arī aizliegums pildīt darba pienākumus un tuvoties darba vietai.

Pats Aļeksejenko noliedza, ka būtu piedalījies kādās koruptīvās darbībās, un KNAB darbības skaidrojis ar politisko pasūtījumu.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums bija devis pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka saistībā ar Rīgas pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma Varoņu ielā nodošanu nomā tika pieprasīts kukulis lielā apmērā - 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu).

Kriminālprocesa gaitā iegūto pierādījumu kopums esot bijis pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu vienu Rīgas pašvaldības amatpersonu par aizdomās turamo pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas par kukuļa pieprasīšanā lielā apmērā un vienu privātpersonu - par šo darbību atbalstīšanu. Abām aizdomās turētajām personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Savulaik izskanēja, ka, iespējams, kukuļošanas skandāls saistīts ar Varoņu ielā paredzētā kolumbārija būvniecību. Mājokļu un vides departaments 2012.gada septembrī atradis divus investorus, kas šajā ielā būtu ar mieru būvēt kolumbāriju. Aļeksejenko toreiz aģentūrai LETA stāstīja, ka kolumbārija būvniecību kavē birokrātija - viens uzņēmējs no Ukrainas, pusgadu nespējot sagaidīt, kad pašvaldība atrisinās birokrātiskās procedūras, atmetis ar roku, otrs no Krievijas piekritis pagaidīt vienu gadu līdz 2013.gada pavasarim.

Aļeksejenko toreiz skaidroja, ka pašreizējā pilsētas attīstības plānā noteikts, ka kolumbāriju uz pašvaldībai piederošās zemes būvē pati pašvaldība un nav paredzēta iespēja zemesgabalu iznomāt vai nodot kādam citam projekta īstenošanai.

Lai zemi varētu iznomāt vai nodot lietošanā investoriem, bija jāveic grozījumi zemes izmantošanas noteikumos. Mājokļu un vides departamenta darbinieki jau sākuši grozījumu izstrādi, tomēr jau pusotru gadu projekts neesot pakustējies uz priekšu, sacīja Aļeksejenko.

Mājokļu un vides departamenta aprēķini liecināja, ka kolumbārija būvniecība pašvaldībai izmaksātu ap 1,3 miljoniem latu, taču šāda veida investīcijas tad neesot bijušas Rīgas domes prioritāte. Aļeksejeko pieļāva, ka projektu gan varētu nedaudz pamainīt, lai izmaksas samazinātu līdz aptuveni 600 000 latu.

Lēmums par kolumbārija izveidošanu Varoņu ielā pieņemts domē jau 2006.gadā. Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksāja 54 000 latu, 2008.gada nogalē pat izsludināts būvniecības konkurss, taču kolumbārija būvniecība joprojām nav sākta.

Aļeksejenko šā gada 1.jūnijā veiksmīgi startēja vēlēšanās no partiju «Saskaņas centrs» un «Gods kalpot Rīgai» kopīgā saraksta un tika ievēlēts Rīgas domē, taču jau 20.jūnijā viņš nolika deputāta pilnvaras, lai, stājoties spēkā amatu apvienošanas ierobežojumiem, saglabātu Mājokļu un vides departamenta direktora amatu.

 

Jānis Dzanuškāns

FOTO: LETA

Dzanuškāna pētījums un politiskais pasūtījums

2015.gadā tika ziņots, ka, izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Nila Ušakova («Saskaņa» padomniekam Jānim Dzanuškānam, kura advokātu birojam iepriekšējā gada rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, taču Rīgas pašvaldībā pētījumu parādīt nespējot.

4.februārī Rīgas pašvaldības datubāzē «www.sus.lv» minētais pētījums tomēr tika publicēts. Pēc tam laikraksts «Diena» atklāja, ka pētījums ir veidots, kopējot internetā brīvi pieejamus tekstus. Pētījuma ievada divās lapās autoru pašu rakstītais oriģinālteksts ir tikai pāris teikumu - viss pārējais aizlienēts no internetā pieejamiem materiāliem. Piemēram, lielākā ievada daļa ir sabiedrības par atklātību «Delna» 2010.gadā izstrādātā pētījuma teksts, vēstīja «Diena».

Nedaudz vēlāk Rīgas pašvaldības datubāzē «www.sus.lv» minētais pētījums tomēr tika publicēts. Pēc tam laikraksts «Diena» atklāja, ka pētījums ir veidots, kopējot internetā brīvi pieejamus tekstus.

Pētījuma ievada divās lapās autoru pašu rakstītais oriģinālteksts ir tikai pāris teikumu - viss pārējais aizlienēts no internetā pieejamiem materiāliem. Piemēram, lielākā ievada daļa ir sabiedrības par atklātību «Delna» 2010.gadā izstrādātā pētījuma teksts, vēstīja «Diena».

Pēc izskanējušās informācijas un pārmetumiem Ušakovs ar Dzanuškānu pārrunājis jautājumu par pētījumu, kuru zvērinātu advokātu birojs «Dzanuškāns & Partneri» veica pēc Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma, un Dzanuškāns nolēma atmaksāt pašvaldībai par pētījumu saņemtos 35 000 eiro.

Pēc tam Dzanuškāns informēja, ka viņa advokātu birojs Rīgas domei bez jebkādas atlīdzības dāvinās izstrādāto pētījumu «Teritorijas plānojuma pārvaldības sistēmas izstrāde - īpašumtiesību aprobežojumi un kompensējošie mehānismi», kā arī atbalstīs sabiedrību par atklātību «Delna», stiprinot tās kapacitāti.

«Iedziļinoties Latvijas politiskās vides pēdējo nedēļu norisēs, ar nožēlu nākas secināt, ka politiskais pasūtījums un politisko spēku savstarpēja izrēķināšanās guvusi virsroku pār profesionālo pieredzi, nespējot identificēt likumīgi veiktas procedūras un adekvātu ekspertu darba izvērtējumu,» uzsvēra advokātu biroja «Dzanuškāns un Partneri» vadītājs Dzanuškāns.
 

Uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami

FOTO: Ieva Čīka/LETA

«Politiski pasūtītā» Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušana

Savulaik Rīgas tiesu apgabala prokuratūra uzrādīja apsūdzības trim personām saistībā ar vairāk nekā deviņus miljonus vērtās Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu. Personas pie kriminālatbildības tika sauktas par piesavināšanos lielā apmērā, par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP), un divi no lietā iesaistītās trijotnes ir uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami un viņa sieva Valentīna Gulami. Viņa advokāts Egons Rusanovs iepriekš paziņoja, ka viņa klients savu vainu kategoriski neatzīst.

VP saņemtajā iesniegumā bija minēts, ka pazuduši 80 vilciena vagoni ar kokvilnas šķiedru gandrīz 7000 tonnu apmērā, bet kopējie zaudējumi tika lēsti deviņu miljonu eiro apjomā. Apjomīgas izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka Tadžikistānas kokvilnas kravu piesavināšanos veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu, tādēļ kriminālprocess kvalificēts gan par piesavināšanos lielā apmērā, gan par dokumentu viltošanu.

Gulami šo krimināllietu uzskata par politisko pasūtījumu.

Sarunā ar aģentūru LETA Gulami savulaik skaidroja, ka lietas būtība ir tajā, ka 2012.gada oktobrī uzņēmums «W.E.E.S.A» saņēma «Logistic-Ekspress» uzdevumu - lūgumu kravas, kas uz «Logistic-Ekspress» vārda fiziski atradās glabāšanā «W.E.E.S.A» muitas noliktavās Jūrmalā, nodot ASV reģistrētai kompānijai «Silver Star International LLC», šo lūgumu pamatojot ar savstarpējiem norēķiniem.

Šo uzdevumu, kā uzrādīja Gulami, darījuma brīdī parakstīja «Logistic-Ekspress» valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Stepovojs, kurš ir Ukrainas pilsonis. Taču jau 2012.gada decembrī viņa vietu Igaunijas kompānijā «Logistic-Ekspress» ieņēma Tadžikistānas pilsonis Davlathons Azizovs. 2013.gada februārī Igaunijas kompānija iesniedza prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā pret «W.E.E.S.A» par valdījuma piešķiršanu uz kravu un pienākuma uzlikšanu nodot kravu, norādot, ka «W.E.E.S.A» nenodrošināja iespēju piemeklētajai ekspertīzes kompānijai veikt kokvilnas šķiedru kravas esamības un stāvokļa pārbaudi atbilstoši noliktavas zīmei.

«Logistic-Ekspress» uzskatīja, ka «W.E.E.S.A» prettiesiski aiztur prasītāja kravas valdījumu. Savukārt tiesa nolēma lietu izbeigt, norādot, ka «Igaunijas kompānijai «Logistic-Ekspress» zudušas prasījuma tiesības uz strīdus kokvilnas kravu».

Gulami piebildis - nav zināms, ka «Logistic-Ekspress» saistībā ar kravu būtu cēlusi pretenzijas pret kravas saņēmējiem vai bijušo Igaunijas kompānijas vadību, kā arī ka Tadžikistāna būtu iesniegusi Latvijai notu saistībā ar kokvilnas kravas pazušanu.

Līdz ar to viņš paudis pārliecību, ka šis kriminālprocess ir politisks pasūtījums.

 

FOTO: LETA

Politiskais pasūtījums Šleseram traucējis būvēt māju

Bijušā politiķa Aināra Šlesera ģimenes māja jūras krastā Mellužos jau kopš tās būvniecības sākuma tika apvīta skandāliem. Aizdomas savulaik raisīja tas, kā Jūrmalas pašvaldība ļāva nojaukt teritorijā esošās mājiņas un mainīt zemes lietošanas mērķi.

Pēc tam sekoja skandāls par koku izciršanu – dabas aizstāvji iebilda pret priežu nozāģēšanu kāpu aizsargjoslā gandrīz hektāra platībā. Vides aktīvisti 2012. gadā novēroja, ka Šlesera īpašumā apmēram 15 priedes nokaltušas – tām esot uzbrucis sešzobu mizgrauzis.

Būvniecības laikā 2011. gadā dome Šleseram piesprieda 700 eiro soda naudu par nelikumīgi izbūvētu tenisa laukumu.

Medijos bija izskanējis, ka mājas būvniecība arī raisījusi aizdomas par krāpšanos ar nodokļiem. Tā esot noformēta juridiskai personai uz ģimenes firmas «Avadel» vārda.

Šlesers 2009.gadā pauda, ka «Jaunais laiks» (JL) centienos «apturēt likumīgu būvniecību» politiķa ģimenes īpašumā Jūrmalā saskata politisku pasūtījumu, un pārmeta partijai iestāšanos pret kūrortpilsētas sakopšanu.

Tādējādi JL «rosīšanās ar mērķi kaut ko apstrīdēt un kaut ko apturēt ir vērtējama kā politisks pasūtījums», ko apliecinot «kaut vai bijušās Jūrmalas vadītājas Ineses Aizstrautas atzīšanās man», raksta Šlesers. Aizstrauta gan paziņojuma paušanas brīdī ir pieslējusies Zaļo un zemnieku savienībai, viņš savulaik akcentēja.

Uz augšu