Budžeta ieņēmumi šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, auguši par 14%, bet izdevumi - par 8%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Budžeta ieņēmumi piecos mēnešos auguši par 14%, bet izdevumi - par 8%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada piecos mēnešos veidoja 4,52 miljardus eiro, bet izdevumi bija 4,01 miljards eiro.
FM informēja, ka konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu spēcīgais pieaugums gada pirmajos piecos mēnešos noteica pēckrīzes gados augstākā pārpalikuma izveidošanos kopbudžetā. Minētajā periodā kopbudžetā tā apmērs bija 507 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, palielinoties par 257 miljoniem eiro. FM izcēla ieņēmumu kāpumu pamatbudžeta līmenī, kur attiecīgi izveidojās pārpalikums 385,2 miljonu eiro apmērā jeb 252,7 miljonus eiro virs 2017.gada piecu mēnešu līmeņa. Arī speciālajā budžetā vērojams bilances uzlabojums, jo veidojies 16,8 miljonu eiro pārpalikums, pretstatā 2017.gada piecu mēnešu 24,5 miljoniem eiro deficītam. Savukārt pašvaldību līmenī, straujāk pieaugot izdevumiem, veidojies par 37,7 miljoniem eiro mazāks pārpalikums nekā pērn attiecīgajā periodā.
Ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā būtiski ietekmēja augošās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, palielinoties par 160,8 miljoniem eiro jeb 41,8%, salīdzinot ar 2017.gada pirmo piecu mēnešu periodu, kā arī nozīmīgais nodokļu un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada piecos mēnešos veidoja 4,52 miljardus eiro, kas ir par 555,1 miljonu eiro jeb 14% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. FM piebilda, ka maijā kopbudžeta ieņēmumi sasniedza vēsturiskā rekorda līmeni - 1,05 miljardus eiro, proti, pirmo reizi mēneša ietvaros pārsniedzot vienu miljardu eiro.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi gada pirmajos piecos mēnešos veidoja 3,45 miljardus eiro, par 291,2 miljoniem eiro jeb 9,2% pārsniedzot 2017.gada attiecīgā perioda nodokļu ieņēmumus. FM nodokļu ieņēmumu pieaugumu vērtēja kā ļoti augstu, pārsniedzot ekonomikas izaugsmes tempu. Līdzīgi novērotajam spēcīgajam nodokļu ieņēmumu kāpumam ievērojami palielinājušies arī ne-nodokļu ieņēmumi. Pārskata periodā ne-nodokļu ieņēmumi palielinājās par 94,8 miljoniem eiro jeb 35,4% un veidoja 362,3 miljonus eiro. Būtisko palielinājumu galvenokārt veidoja AS «Latvenergo» virspeļņas dividenžu iemaksa pamatbudžetā.
FM arī norādīja uz sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājumu - attiecīgi par 126,6 miljoniem eiro jeb 14,4% un 39,8 miljoniem eiro jeb 11,5%, ko galvenokārt ietekmēja attiecīgo nodokļu likmju palielināšana šogad. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājumu sekmēja arī patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu, alus un degvielas apjoma kāpums. Labvēlīgā situācija ekonomikā sekmēja atalgojuma līmeņa celšanos, tirdzniecības apjomu palielinājumu, kā arī privātā patēriņa kāpumu, nodrošinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu palielinājumu par 74,6 miljoniem eiro jeb 8,9%, salīdzinot ar 2017.gada pirmo piecu mēnešu periodu.
PVN ieņēmumu pieauguma temps ir augstākais pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt taksācijas gada peļņas apmēra pieaugums pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijās, jūtami sekmēja UIN ieņēmumu apjoma kāpumu. UIN ieņēmumi šā gada piecos mēnešos palielinājušies par 44,2 miljoniem eiro jeb 24,1%, salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem pieciem mēnešiem.
Neskatoties uz augošo darba samaksas līmeni valstī, diferencētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošana, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu palielināšana ievērojami ietekmēja IIN ieņēmumus, tiem šā gada piecos mēnešos samazinoties par 3,6 miljoniem eiro jeb 0,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns piecos mēnešos tika izpildīts par 99,4%. Ieņēmumu apjoms par 19,9 miljoniem eiro atpalika no budžetā plānotā apmēra. Galvenokārt FM izcēla PVN plāna neizpildi par 31,7 miljoniem eiro jeb 3,4%, ko ietekmēja augstais PVN atmaksu apmērs gada sākumā, kā arī lielāks faktiskais efekts no PVN likmes samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Tāpat mazāki nekā plānots bijuši IIN ieņēmumi, plāna neizpildei esot 27,1 miljonam eiro jeb 4,1%.
IIN plāna neizpilde gada pirmajos mēnešos saistīta ar tobrīd mazākiem IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas nekā iepriekš tika plānots. Vienlaikus darba ņēmēju skaita pieaugums par 0,7%, kā arī darba samaksas kāpums un darbinieku skaita, kas saņem algu līdz 430 eiro, kritums par 24,7%, liecina par pozitīvu atdevi no tādiem nodokļu reformas pasākumiem kā ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana. Attiecīgi pieaudzis arī to darbinieku skaits, kas saņem lielāku darba samaksu par minimālo algu.
UIN ieņēmumi plānu pārsniedza par 40,2 miljoniem eiro jeb 21,4%. Labie UIN ieņēmumi skaidrojami ar UIN deklarāciju datiem par uzņēmumu 2017.gada peļņas rādītājiem. Rezultātā uzņēmumi veic papildu iemaksas valsts budžetā. FM piebilda, ka citiem lielākajiem nodokļu veidiem, tai skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksām, būtiskas novirzes no plāna pārskata periodā nav konstatētas.
Pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns šā gada piecos mēnešos izpildīts par 140,6%, virsplāna ieņēmumiem veidojot 92,4 miljonus eiro. Ieņēmumi no dividendēm par valsts kapitāla izmantošanu plānoto pārsniedza par 74,6 miljoniem eiro jeb 63,4%. Plāna pārpilde saistīta ar AS «Latvenergo» iemaksāto dividenžu apmēru par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu. Būtiski plānu pārsnieguši arī ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, virsplāna ieņēmumi veidoja piecus miljonus eiro, bet plāns tika pārsniegts par 67,3%. Tāpat ne-nodokļu ieņēmumu pārpildi papildina vienreizējs maksājums - papildemisijas prēmija 22,4 miljonu eiro apmērā, kas ne-nodokļu ieņēmumu plānā netika plānota.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 4,01 miljards eiro, par 298,1 miljonu eiro jeb 8% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Straujāk līdz ar aktīvu ES fondu projektu ieviešanu kāpuši kapitālie izdevumi, palielinoties par 36 miljoniem eiro jeb 18%, salīdzinot ar 2017.gada piecu mēnešu periodu. Subsīdiju un dotāciju izdevumi palielinājušies par 109,4 miljoniem eiro jeb 16,3%. FM izcēla pieaugumu elektroenerģijas lietotāju atbalstam, ierobežojot obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma sadārdzinājumu, kā arī izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai un subsīdiju pieaugums veselības nozarei, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai.
Šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, palielinājums vērojams arī kārtējiem izdevumiem - par 54,2 miljoniem eiro jeb 6,4%, un sociālo pabalstu izdevumiem - par 68,5 miljoniem eiro jeb 5,8%. Kārtējo izdevumu kāpums nozīmīgākā apmērā vērojams pašvaldībās kā arī aizsardzības resorā, bet sociālo pabalstu izdevumi kāpuši līdz ar pensiju indeksāciju un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu valstī, ietekmējot īstermiņa pabalstu apmēru.
Tikmēr izdevīgas procentu likmes valsts parāda apkalpošanai ļāvušas gada pirmajos piecos mēnešos samazināt procentu izdevumus kopbudžetā. Zemākas procentu likmes un veiksmīgas Valsts kases darbības rezultātā par 20,6 miljoniem eiro jeb 10,9% kopbudžetā samazinājušies procentu izdevumi. Arī 2018.gadam kopumā procentu izdevumi tiek prognozēti zemākā apmērā nekā pērn.
FM piebilda, ka gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Atbilstoši ministrijas aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā prognozēts 0,9% jeb 271,8 miljonu eiro apmērā no iekšzemes kopprodukta.