Visās Baltijas valstīs ceturtdien piemin 1941.gada 14.jūnija staļinisko deportāciju 77.gadskārtu.
Lietuvā un Igaunijā piemin staļinisko deportāciju upurus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lietuvā, kur 14.jūnijs tiek pieminēts kā Sēru un cerību diena, norisinās plaša vēsturiskās atmiņas akcija «Izrunā, sadzirdi, paturi prātā», kuras laikā desmit Lietuvas pilsētās ceturtdien un piektdien iecerēts nolasīt 105 000 represēto un politieslodzīto vārdus un īsas ziņas par viņu likteņiem.
Cilvēku atsaucība ir liela - vietās, kur notiek šie lasījumi, jau izveidojušās rindas, kurās redzami visu vecumu cilvēki, sākot no pašiem mazākajiem, līdz sirmgalvjiem, kuri paši pieredzējuši izsūtījumu.
Kā deportācijām veltītā Seima sēdē sacījis Lietuvas parlamenta spīkers Viktors Pranckietis, 14.jūnijā Lietuva piemin «desmitiem tūkstošu cilvēku, simtiem tūkstošu sagrautu cerību, salauztu dzīvju un likteņu».
«Tā ir mūsu kopīgās vēstures ēna, kas sāpīgi skārusi katru ģimeni,» viņš atgādinājis.
Okupācijas, genocīda un padomju represiju upuru piemiņa godināta pie memoriāla Naujoji Viļņas dzelzceļa stacijā un Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās centrā, bet Viļņas katedrālē tiks noturēta piemiņas mise.
Igaunijā ceturtdien pusdienlaikā sākās piemiņas ceremonija Tallinas Hirveparkā, bet galvaspilsētas Brīvības laukumā no tūkstošiem gaišzilu balonu izveidota instalācija «Asaru jūra». Turpat lasāmi arī vairāk nekā 12 000 cilvēku vārdi, kurus tieši skārušas 1941.gada represijas - gan izvestie un nometnēs ieslodzītie, gan izbēgušie un bēguļošanai nolemtie, gan izsūtījumā dzimušie bērni.
Pēcpusdienā paredzēta vainagu nolikšana pie terora upuru pieminekļa Līvas kapsētā, bet vakarā grupa lidotāju veiks īpašu piemiņas lidojumu pāri Tallinai.
Kā norādījis šīs akcijas rīkotājs, Igaunijas privāto pilotu savienības viceprezidents Hendriks Agurs, šodienas brīvība un labklājība cilvēkiem šķiet pašsaprotama, taču jāpatur prātā, ka tās ir privilēģijas, kuras jāaizstāv.
«Brīvību un mieru var nosargāt, ja cilvēki mīl savu dzimteni un piemin tos, kuri atdevuši dzīvību par mūsu mieru un laimi,» viņš uzsvēris. «Ja ieraudzīsiet virs pilsētas lidmašīnas - uz brīdi apstājieties, nolieciet galvu un atcerieties tos, kuru vairs nav ar mums. Nosargāsim brīvu Igauniju ar godīgu darbu un mācībām, lai nekad nevienam vairs nenāktos pārdzīvot to, ko pārdzīvoja mūsu tēvi un vectēvi.»
Kā ziņots, pieminot Komunistiskā genocīda upurus šodien arī Rīgā notiek vairāki pasākumi - piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa, Šķirotavas un Torņakalna stacijās, koncerti, kā arī gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Rātslaukumā līdz Brīvības piemineklim.