Latvijā pērn kopumā no jauna konstatēts 371 inficēšanās ar HIV gadījums, kas ir par sešiem gadījumiem vairāk nekā 2016.gadā, turklāt nedaudz palielinājies arī jaunatklāto AIDS gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie statistikas dati par HIV un AIDS izplatību Latvijā.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace, Latvijā situācija HIV jomā pērn diemžēl nav uzlabojusies, turklāt redzamas vairākas negatīvas tendences.
Par vissatraucošāko tendenci speciālisti uzskata datu trūkumu par HIV infekcijas izplatības ceļiem, proti, 36% no visiem konstatētajiem gadījumiem nav zināms inficēšanās ceļš. «Tas ir tikpat daudz kā 2016.gadā, un tas apgrūtina mērķtiecīgas profilakses pasākumu plānošanu, kā arī liek uzdot daudzus jautājumus par apkopoto datu kvalitāti - vai ārsti vienmēr ziņo par HIV gadījumiem, vai pacienti saņem kvalitatīvu likumā noteikto pēctesta konsultāciju, kā darbojas HIV pacientu reģistrs,» pauda asociācijas vadītāja.
Tāpat speciālistiem negatīvi secinājumi rodas, analizējot nāves gadījumu skaitu, proti, pērn AIDS stadijā Latvijā miruši 100 cilvēki, kas ir par 24 vairāk nekā 2016.gadā. «Šiem datiem ir saistība ar ārstēšanas kvalitāti un pacientu līdzestību ārstēšanai. Latvijā līdz 2017.gada nogalei ārstēšanu sāka novēloti, pretēji ANO Kopējās HIV/AIDS apkarošanas programmas ieteikumiem sākt HIV ārstēšanu, nekavējoties pēc pozitīva HIV testa rezultāta,» norādīja Upmace.
Upmace domā, ka nākotnē situācijai būtu jāmainās uz labo pusi, jo piešķirti līdzekļi agrīnākai HIV pacientu ārstēšanai, tomēr Latvijā joprojām saglabāsies HIV pacientu daļa, kam ārstēšana netiks nodrošināta, jo viņu imunitātes relatīvi labie rādītāji neļaus uzsākt pretvīrusu ārstēšanu. HIV jomā ārstēšana ir arī ļoti efektīva profilakse - ārstēts pacients kļūst neinfekciozs un citus vairs nevar inficēt, piebilda Upmace.
No noskaidrotajiem inficēšanās ceļiem augstākais rādītājs ir heteroseksuālo kontaktu ceļā iegūta HIV infekcija, proti, reģistrēts 131 gadījums. 78 gadījumus inficēšanās notikusi, lietojot intravenozās narkotikas, bet 24 gadījumos inficēšanās ceļš bijis homoseksuāli kontakti. «Pozitīvi, ka samazinājusies HIV infekcijas nodošana no mātes bērnam - trīs gadījumi 2017.gadā pret sešiem gadījumiem 2016.gadā,» piebilda asociācijas vadītāja un atzīmēja, ka dati precīzi apliecina nozares speciālistu brīdinājumu - HIV pacientu «portrets» ir mainījies, un tie vairs nepārstāv ierobežotas sabiedrības grupas.
Arī 2017.gadā saglabājusies iepriekšējā sieviešu un vīriešu proporcija jauno HIV pacientu vidū, proti, 35% no jaunajiem gadījumiem ir sievietes, bet vairums - vīriešu.
Sadalījumā pa reģioniem HIV jomā lielākās problēmas ir Rīgā un Pierīgā, kur kopumā konstatēti 275 HIV gadījumi jeb 74% no kopējā skaita. Kurzemē pērn par HIV diagnozi uzzinājuši 37 cilvēki, Zemgalē - 26, Latgalē - 22, bet Vidzemē - 11.
Latvija 2016.gadā ieņēma 1.vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī 1.vietu ES pēc jaunatklāto AIDS gadījumu skaita. «Jaunākā statistika nevieš cerības, ka būsim nokāpuši no kaunpilnā pjedestāla,» atzīmēja asociācijas pārstāve.
Kopš brīža, kad Latvijā 1987.gadā tika reģistrēts pirmais HIV pacients, kopumā reģistrēti 7343 HIV pozitīvi cilvēki, no tiem dzīvi - 5487. Vienlaikus Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, tātad, proti, ap 10 000. Precīzākus nediagnosticēto gadījumu aprēķinus ar matemātiskās modelēšanas metodi šobrīd veic Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki sadarbībā ar Eiropas zinātniekiem no Francijas un Beļģijas.
