Ābrama: Grozījumi Konkurences likumā ir preventīvs rīks pret negodprātīgām pašvaldībām

Konkurences padomes vada priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama

FOTO: Ieva Makare/LETA

Otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Konkurences likumā ir preventīvs rīks pret negodprātīgām pašvaldībām, pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Grozījumi Konkurences likumā paredz lielākas KP pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem.

Ābrama skaidroja, ka likuma grozījumi bija nepieciešami, jo nereti publiskas personas kapitālsabiedrībām tiek radīti labvēlīgāki darbības apstākļi, paredzot priekšrocības, kādas nav privātajiem komersantiem. Pēc KP vadītājs teiktā, likums par pašvaldībām paredz konkrētus uzdevumus, tomēr tām nav pašām jāatbalsta savu kapitālsabiedrību labāka funkcionēšana tirgū, bet gan jādomā par uzņēmējdarbības vides attīstību.

Kā piemēru KP vadītāja minēja Rīgas pašvaldības radīto regulējumu, kas atļauj SIA «Rīgas satiksme» uzlikt riepu bloķētājus automašīnām, par kurām nav veikta autostāvvietas apmaksa. Pēc Ābramas teiktā, šis ir piemērs īpašam regulējumam, kāds nav tiem komersantiem, kuri arī darbojas autostāvvietu pakalpojumu tirgū. Tāpat KP saņem sūdzības par pašvaldību piešķirtiem atvieglojumiem tām piederošiem autoservisa pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nesakārtota situācija ir ar ūdens skaitītāju uzstādīšanu pašvaldībās.

«Latvija nav Ķīna, kur valdība var atļauties subsidēt savus uzņēmumus un savā ziņā izskaust privāto uzņēmējdarbību. Latvijā ir jāievēro, ka visiem ir vienādi spēles noteikumi,» sacīja Ābrama.

Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka patlaban ir pāragri spriest par to, ko KP iesāks šo likuma grozījumu ietvaros, jo gala lēmums par izmaiņām vēl jāpieņem Saeimā.

"Ja Saeima pieņems Konkurences likuma grozījumus, tas būs preventīvs rīks. KP ir daļēji represīva iestāde, kas var uzlikt sankcijas, tomēr likuma grozījumi mums nedos represīvus rīkus. Likuma grozījumi kalpos kā atgādinājums valsts un pašvaldību vadītājiem, ka Konkurences likums neattiecas tikai uz privātajiem komersantiem,' uzsvēra Ābrama.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem.

Ar grozījumiem Konkurences likumā paredzēta kārtība, kādā KP varēs vērsties pret iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām. Likumprojekts paredz, ka KP, lai novērstu konkurences ierobežojumus, veic pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, KP ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai tiesisko pienākumu, kas novērš konkurences kavēšanu.

Likuma grozījumi attieksies uz publisku personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.

«Minētais regulējums ļautu KP vērsties, piemēram, arī pret situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam,» skaidroja Ekonomikas ministrijā.

Tāpat jaunais regulējums ļautu KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.

Gala lēmums par grozījumiem Konkurences likumā vēl jāpieņem Saeimā.

Uz augšu