Kā sestdien, atsaucoties uz Saeimas deputātu Kārli Seržantu (ZZS), vēstīja raidījums «TV3 ziņas», Bunkus savulaik ticies ar Seržantu un piedāvājis viņa politiskajam spēkam «ziedojumus» apmaiņā pret balsojumu, kas ļautu likvidējamās TKB administratora amatā nokļūt Rasam.

Rasa gan uzskata, ka politiķim nepiedienas ko tādu apgalvot, īpaši tāpēc, ka šādai rīcībai bija vesels gads, kura laikā, ja tiešām kas tāds būtu noticis, viņam bija visas iespējas to darīt publiski zināmu.

Vienlaikus Rasa norādīja, ka šajā gadījumā būtiski ir ņemt vērā arī Kredītiestāžu likuma grozījumu pieņemšanas apstākļus kopumā. Brīdī, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūdza vai bija jau tiesā iesniegusi prasību par likumprojekta iepriekšēju atcelšanu, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK atsevišķi deputāti nāca klajā ar priekšlikumu, ka atsevišķi formāli trūkumi varētu liegt Rasam ieņemt šo amatu, un par šiem trūkumiem varēja zināt tikai «slēgts personu loks», sacīja Rasa.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Kredītiestāžu likuma grozījumi tika pieņemti tāpat, neatkarīgi no «esošiem, neesošiem, izdomātiem vai neizdomātiem» centieniem. Un no laika, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva likumprojektu otrreizējā caurlūkošanā, līdz brīdim, kad tika pieņemti likuma grozījumi, FKTK turpināja viņu nominēt, zinot iespējamo neatbilstību - tas viss tika jau vairakkārt iztirzāts, sacīja Rasa.

Šī iemesla dēļ viņš nesaprot, kāpēc dažas dienas pēc «traģiskā notikuma» kādam ir «jānāk klajā ar šādu apgalvojumu, kad pat nav iespējams vairs pajautāt viedokli». Rasa uzsvēra, ka nav bijis klāt šiem notikumiem un nezina, vai šāda Bunkus tikšanās ar Seržantu notikusi un kas tajā ticis pārrunāts.

Rasa nenoliedza, ka ticies ar Intu Dālderi, lai runātu par grozījumiem, turklāt Rasa paudis, ka nevis vēlas kļūt par TKB administratoru, bet gan norādījis, ka grozījumi bija bīstami un defektīvi konkrētajam brīdim, radot situāciju, kad likums var tikt pielāgots jebkuram cilvēkam.

Vienlaikus Rasa atzina, ka nevar zināt par to, vai Bunkus tiešām vedis šādas sarunas, tomēr apšauba šādu scenāriju. «Mēs tajā laikā, kad runa bija par gatavošanos šim iespējamam procesam, centāmies atsevišķiem politiskiem spēkiem stāstīt par nejēdzību. Mums [iesaistītajiem] bija noruna, ka sarunām jānotiek likuma ietvaros - ar pārliecināšanu, izstāstīšanu un viedokļu paušanu,» uzsvēra Rasa, kuram jau no sākta gala bijušas «sarkanās līnijas jebkādu neētisku darbību veikšanai».

Rasa tomēr nevar garantēt, ka visi cilvēki ievēro viņa uzstādījumus, turklāt viņam liekas «nejēdzīgi» par to runāt, kad kopš Bunkus nāves pagājušas tikai dažas dienas.

Uz jautājumu, vai Rasam bija informācija, ka viņa palīdze Zanda Kokare-Rode ir iepriekšējā TKB administratora Ilmāra Krūma pilnvarotā persona, viņš norādīja, ka precīzas detaļas neatceras, tomēr viņš esot zinājis, ka Kokare-Rode bija daļa no Krūma komandas.

Rasa sacīja, ka godprātība un taisnīgums vienmēr bijuši galvenie principi, un Kokare-Rode tika izskatīta kā sadarbības persona, lai pēctecības nolūkā saglabātu vismaz vienu kontaktpersonu, jo visi iepriekš iesaistītie cilvēki atteikušies strādāt šajā procesā.

Vienlaikus Rasa joprojām nekomentē neko saistībā ar Bunkus slepkavību, jo, viņaprāt, tā nav pieklājīga rīcība.

Jau ziņots, ka Bunkus savulaik ticies ar Saeimas deputātu Seržantu un piedāvājis viņa politiskajam spēkam «ziedojumus» apmaiņā pret balsojumu, kas ļautu likvidējamās TKB administratora amatā nokļūt Rasam, sestdien, atsaucoties uz Seržantu, vēstīja raidījums «TV3 ziņas».

Tolaik Saeimas darba kārtībā bija pretrunīgie grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas banku likvidatoriem paredzēja noteikt prasības, kurām Rasa neatbilstu. Tas nozīmē, ka pēc likuma grozījumu pieņemšanas un stāšanās spēkā Rasa nevarētu tikt iecelts par TKB administratoru Krūma vietā.

Kā «TV3 ziņām» iepriekš stāstīja Seržants, Bunkus, zinot, ka deputāta pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) grasās Saeimas balsojumā atbalstīt Rasam nelabvēlīgos likuma grozījumus, piezvanījis viņam un uzaicinājis uz tikšanos. «Tad, kad mēs satikāmies vienā Saeimai blakus esošā kafejnīcā, bija diezgan viennozīmīgs piedāvājums,» raidījumam stāstīja Seržants. Pēc tam sarunas esot pārtrūkušas.

Jautāts, kāpēc pēc šī «ziedojumu» piedāvājuma saņemšanas Seržants nevērsās ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, viņš «TV3 ziņām» atbildēja: «Diemžēl vēl viens piedāvājums sarunai nesekoja. Acīmredzami dzirdīgas ausis bija atrastas. Manuprāt, dažas dienas pirms izšķirošā balsojuma presē manīju foto no Dāldera un Rasas kungu kopējām brokastīm.»

Par Dāldera un Rasas tikšanos tolaik vēstīja portāls «Pietiek.com», publicējot izplūdušu fotogrāfiju. Sazvanīts pa telefonu, Dālderis «TV3 ziņām» nenoliedza, ka ticies ar Rasu. Viņš skaidroja, ka pirms Kredītiestāžu likuma grozīšanas meklējis neatkarīgu ekspertu, kas varētu situāciju izskaidrot, un kāds paziņa ieteicis Rasu. Tobrīd Dālderis nemaz neesot nojautis, ka Rasa kāro tikt TKB likvidatora amatā.

Saeima tolaik, 2017.gada jūnijā, Rasam nelabvēlīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā pieņēma ar opozīcijas atbalstu. Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no ZZS, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, «Saskaņas» un «No sirds Latvijai». Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp «Vienotības» deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, «Vienotības», Latvijas Reģionu apvienības un «Saskaņas» balsojumā nepiedalījās.

Tomēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimas pieņemtos, Rasam nelabvēlīgos grozījumus nodeva atpakaļ parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz bažām, ka grozījumu patiesais mērķis varētu būt ietekmēt konkrēto TKB likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā.

Vēlāk tiesa Rasu iecēla par likvidējamās TKB administratoru. Rasa par savu palīgu noalgoja Bunku. Šogad martā Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» vēstīja, ka Rasas komanda par likvidējamās bankas maksātnespējas administrēšanu pusgada laikā saņēmusi 2,9 miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka Rasu likvidējamās TKB administratora amatam piedāvāja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc tam, kad iepriekšējais TKB administrators Krūms tika aizturēts kopā ar maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu.

Rasas palīgs Bunkus trešdien, 30.maijā, tika nošauts, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Policija šo slepkavību patlaban izmeklē.