Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) bijušas ļoti vēsas attiecības ar savu kaimiņu, maksātnespējas administratoru, advokātu Mārtiņu Bunku, lai gan kopumā, vērtējot maksātnespējas nozari, ministrs atzina, ka tajā neesot kārtības.
Ašeradenam bijušas ļoti vēsas attiecības ar savu kaimiņu Bunku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ašeradens šodien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes žurnālistiem teica, ka ar administratoru sveicinājies, taču nekādas īpašas tikšanās par maksātnespējas jomu vai citiem jautājumiem abiem nav bijušas.
«Protams, esam kaimiņi un pieklājīgi pamājam ar galvu labrītam vai arī atrisinām jautājumu, kur atradīsies atkritumu tvertnes. Katrā ziņā mūsu attiecības bijušas ļoti vēsas un mums nav bijušas nekādas saistības,» norādīja ministrs.
Ašeradens, dzīvodams kaimiņos administratoram, neko aizdomīgu nebija manījis. «Domāju, nevienam nav noslēpums, ka pie mūsu mājas ik pa laikam kāds parādās ar fotokameru, un to zina visi Mežaparka iedzīvotāji. Tāpēc es nevaru teikt, ka man kaut kas likās īpaši aizdomīgs,» sacīja ministrs.
Ašeradens arī apliecināja, ka viņam pie mājas nav izvietotas videokameras. Ministrs Mežaparkā dzīvo jau kopš 90. gadiem.
Lūgts vērtēt kopumā maksātnespējas nozari, ministrs atbildēja, ka viņš atbildot par ekonomikas sektoru, taču esot grūti motivēt uzņēmējus ieguldīt finansējumu un strādāt vaiga sviedros, ja jurists vienkāršā veidā var sapelnīt miljonus.
«Man ir grūti motivēt uzņēmējus darboties, ja redzu, ka cilvēks ar juridisku izglītību, gadu strādājot un virzot dažādus lēmumus, var sev nopelnīt pusotru miljonu eiro. It sevišķi situācijā, ja nav notikuši nekādi ieguldījumi, bet ir bijuši labi sakari un laba likumdošanas pārzināšana,» uzsvēra ministrs.
Pēc Ašeradena domām, iepriekšminētais sūta nepareizus signālus sabiedrībai kopumā, it sevišķi jauniem cilvēkiem, kuri tiek aktīvi aicināti darboties un mācīties. «Tāpēc pašreizējā situācija ir aizgājusi pārāk tālu, ja ierādām, ka, kļūstot par veiksmīgu juristu, tava dzīve tiks nodrošināta,» uzsvēra ministrs.
Ašeradens stāstīja, ka nekur citur pasaulē maksātnespējas nozare nav dienaskārtības jautājums numur viens, jo citās pasaules valstīs administratori vienkārši kārto dokumentus un apgūst aktīvus. «Tikai tad, kad uzņēmums atgriezts dzīvē, kas nepārprotami ir pats svarīgākais jebkuras valsts ekonomikai, administrators var runāt par prēmijas izmaksu. Tāpēc nav iedomājams, ka pēc vienkāršas aktīvu pārdales tiek gūta prātam neaptverama peļņa, kas liecina, ka ar maksātnespējas jomu viss nav kārtībā,» piebilda ministrs.
Kā ziņots, Bunkus tika nošauts 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Par notikušo policijā sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš rūpīgi izplānota.
Bunkus ienākumi 2017.gadā pieauguši vairāk nekā septiņas reizes, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā publiskā amatpersonas ienākumu deklarācija.
2017.gadā Bunkus par savu profesionālo advokāta darbību saņēmis 1 476 877 eiro, tāpat viņš saņēmis 3000 eiro no īpašuma pārdošanas un 4889 eiro kā ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības. Kopumā Bunkus pērn nopelnījis 1 484 766 eiro. Salīdzinājumam 2016.gadā viņš kopumā deklarēja ienākumus 193 666 eiro apmērā.