Krusta dejas Mārtiņos un Katrīnās

FOTO: publicitātes

Nevar nepamanīt mūsdienu Latvijā strauji pieaugušo interesi par rakstiem. Tie ir ienākuši visur – sākot ar izrakstītu apģērbu un beidzot ar automašīnu dekorēšanu. Var teikt, gandrīz vai katrai ikdienišķai vajadzībai. Tai pašā laikā Mārtiņos vai Katrīnās mēs aprobežojamies ar pāris rotaļām un dancojam parastos dančus. Varbūt ir laiks krusta dejai? Dejošanai krustiski taču ir liela nozīme tad, kad tiek uzsvērts vīra (Mārtiņos) vai sievas (Katrīnās) tikums.

Ko par rakstiem un krustiem saka daina?

Mūsu folklora bieži pasaka ļoti skaidri, kāpēc mēs darām kaut ko un kāpēc tas ir jādara. Dainas mūs motivē šūpoties Lieldienās, līgot Jāņos un maskoties Ziemassvētkos. . Interesanti, kas teikts par rakstiem?

Bārenīte pūru šuva, Mēnesī raudzīdama.

Kādi raksti Mēnesī, tādi raksti pūriņā.

Pupiņām raibi ziedi, tie bij labi cimdu raksti.

Tie nebija pupu raksti, tie bij Dieva cimdu raksti.

Piecu brāļu māsa biju, pieci raksti vaiņagā.

Div bij zelta, div sudraba, piektā Saule mirdzināja.

Vispirms ir skaidrs, ka dažādu priekšmetu un tai skaitā pūra izrakstīšana padara tos vērtīgākus un arī piederošus sakrālajai pasaulei. Daina piemin arī dejas rakstus.

Krustimi dejama, krustimi lecama,

Krustimi darīta šī istabiņa.

Kur var vēl skaidrāk pateikt? Mums apkārt visbiežāk sastopamā zīme ir krusts. Liekot krustus kopā, sanāk jau raksts. Tāds raksts prasās dejojams, rībināms, dimdināms.

Kā ar dejas rakstiem?

Laikam katrs latvietis un Latvijā dzīvojošs cittautis ir dzirdējis par Deju svētkiem, kur simti un pat tūkstoši dejotāju sastājas un dejo rakstos. Redzējuši šādus deju rakstus Daugavas stadionā gan būs mazāk nekā tos, kas dejojuši, bet tas stadiona tribīņu mazās ietilpības dēļ. Lai nu kā, bet tas ir labākais, kas līdzšinējos Dejas svētkos ir radīts, – milzīga izmēra raksti, gandrīz tādi paši kā cimdos, villainēs un jostās. Te jāpiemin ne tikai senāka un jaunāka laika deju virsvadītāji, bet arī pēdējo Deju svētku rakstu konsultants Valdis Celms, kurš sarakstījis pamatīgu apcerējumu par rakstiem un zīmēm.

Tomēr jāuzsver, ka Latvijā Deju svētkos nedejo tautas dejas, bet horeogrāfu radītas jaunrades dejas vai retumis tautas dejas apdares. Deju svētki tomēr ir liela izrāde skatītājiem un tādā, stadiona mērogā auguma raksti var likties sīki un nenozīmīgi.

Augoša interese par Krustdejām

Šīs vasaras Dzīvesziņas skolas nometnē Liepsalās biju aicināts sagatavot dejas nodarbību. Sapratu, ka ir laiks runāt par krustu dejā. Impulsu deva arī LU Deju folkloras kopas Dandari Kadriļu balle, kas notika Lielajā aulā. Kadriļai ar krustu ir liela saistība. Tomēr nevar teikt, ka visas mūsu krustdejas ir kadriļas. Arī tad, ja dejotāju dejošana kvadrātā ārēji atgādina kadriļu, tai var būt ir cita jēga un izcelšanās.

Krusta dejas nodarbība Liepsalas svētnīcā augusta vidū guva panākumus. Protams, vieglāk bija apgūt Skalu deju, kurai jau ir zināma publicitāte, bet arī citām dejām krusta formā izdevās pievērst uzmanību. Pēc nodarbības uzreiz saņēmu piedāvājumus mācīt krusta dejas danču klubos un pat Gadskārtu skolā Rīgas Latviešu biedrībā.

Kas ir Gadskārtu skola Rīgas Latviešu biedrībā?

Pateicoties Edītei Putniņai un ar viņas Knīpu un knauķu atbalstu ir izveidota Gadskārtu skola, kuras nodarbības iecerētas tā, lai apmeklētājiem būtu iespēja apgūt tradīcijas padziļināti – pievēršot uzmanību norišu jēgai.

Pirmā nodarbība notika 5. novembrī. Tad Ilga Reizniece vadīja Mārtiņu tradīciju apguvi. Fotogrāfijā redzam Gadskārtu skolas rīkotājus ar skolotājiem pēc pirmās nodarbības jaunajā Knīpu un knauķu mājvietā. Nākošais sarīkojums – 26. novembrī tas ir nākamajā dienā pēc Katrīndienas. Māksliniece S.S. Jaundaldere vadīs izzinošu nodarbību par krusta tēmu mākslā, bet dejas skolotājs E.Spīčs mācīs krusta dejas. Spēlēs Folkloras komisijas muzikanti.

Krusta dejas vai krusta danči?

Vārdi «deja’un «dancis» mūsdienās tiek uztverti kā sinonīmi. Tradicionālās tautas dejas visbiezāk sauc par dančiem, jo tās bieži dejo danču klubos. Savukārt tautiskos dančus sauc par dejām, jo tās dejo deju kolektīvi, pulciņi un kopas. Tā jauka un tīri latviska putrošanās, kas cittautietim var likties pilnīgi nesaprotama. Lai nu sauc, kā nu katram tīk. Svarīga ir vēlme dejot.

Krusta deju ir daudz, jo ir daudz iespēju izmantot krustu dejā. Krusts ir mūsu augumos, krustiski mēs rokas sadodam gan pārī, gan pa četri, kad griežamies Sudmaliņās. Mēs krustojam kājas daudzās dejās – tās sauc par žīgām, un Tūdaliņ, tāgadiņ ir tikai viena no mūsu žīgām. Mēs sastājamies krustā pa četri cilvēki, pa četri pāri, pa astoņi pāri vai pat vairāk. Vēl ir interesantas puišu sacensību dejas, izmantojot nūjas vai skalus, kas salikti krustā, un meiteņu krustadanči, kur tās ar augumiem atveido dažādus krustus.

FOTO: publicitātes

Tagad ir radīta iespēja apgūt krusta dejas vairākās vietās Latvijā.

11. novembrī 19.00 Sēļu muižas zālē – spēlēs Ivetas Dukaļskas kapela.

25. novembrī 18.30 Ķeguma dienas centrā – spēlēs Danču skolas brīvie muzikanti

26. novembrī 16.00 RLB Knīpu un knauķu Gadskārtu skolā– spēlēs Folkloras komisijas muzikanti.

www.rlb.lv

www.mazsalaca.lv

Uz augšu