Turcijas prezidenta vēlēšanās otro vietu ieguvušais Muarrems Indže pirmdien paziņoja, ka atzīst pašreizējā valsts galvas Redžepa Tajipa Erdogana uzvaru.
Indže atzīst Erdogana uzvaru Turcijas prezidenta vēlēšanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es pieņemu vēlēšanu rezultātus,» sacīja Indže preses konferencē viņa kandidatūru izvirzījušās Republikāniskās tautas partijas (CHP) galvenajā mītnē Ankarā. Svētdien, kad pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas notika balsu skaitīšana, Indže paziņoja, ka ar vēlēšanu rezultātiem tiekot manipulēts.
Indže arī aicināja Erdoganu būt visu Turcijas pilsoņu prezidentam.
«Esiet visu prezidents. (..) Tā darītu es, ja būtu uzvarējis,» teica politiķis.
Viņš arī kritizēja Erdogana valdīšanas laikā notiekošo Turcijas virzību uz autoritārismu.
«Turcija ir pārrāvusi saiknes ar demokrātiju. Tā ir pārrāvusi saiknes ar parlamentāro sistēmu. Tā virzās uz viena cilvēka režīmu,» sacīja Indže.
Turcijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Redžeps Tajips Erdogans, bet parlamenta vēlēšanās - viņa Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) vadītā alianse, kurai būs absolūtais vairākums, liecina valsts ziņu aģentūras «Anadolu» izplatītie provizoriskie rezultāti.
Pēc šiem rezultātiem, Erdogans saņēmis 52,5% balsu, bet otrajā vietā ir opozīcijā esošās CHP kandidāts Indže, kas ieguvis 30,7% balsu.
Trešajā vietā ar 8,4% balsu ir apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP), bet ceturtajā vietā ar 7,3% balsu ir Merala Akšenera no opozīcijā esošās Labās partijas.
Abi pārējie kandidāti katrs ieguvis mazāk nekā vienu procentu balsu.
Pēc provizoriskajiem datiem, vēlēšanās piedalījušies 87,7% no apmēram 60 miljoniem balsstiesīgo Turcijas pilsoņu.
Vēlēšanām bija jānotiek 2019.gada 3.novembrī, taču aprīlī Erdogans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.
Erdogans ir uzvarējis visās vēlēšanās, kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002.gadā, un šo gadu gaitā viņš kļuvis aizvien autoritārāks. Līdz 2014.gadam viņš bija premjerministrs, bet, kad partijas statūti viņam vairs neļāva vēl vienu termiņu ieņemt premjera amatu, kandidēja un uzvarēja prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam viņa vadībā Turcija tika pārvērsta no parlamentāras par prezidentālu valsti.
Pēc šīm parlamenta vēlēšanām stāsies spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu, kurā tiks likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu.