Turcijā notiek prezidenta un parlamenta vēlēšanas

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Turcijā svētdien notiek prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kurās prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) saskaras ar lielāko izaicinājumu 15 gadu laikā.

Vēlēšanām bija jānotiek 2019.gada 3.novembrī, taču aprīlī Erdogans negaidīti izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.

Erdogans ir uzvarējis visās vēlēšanās kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002.gadā, taču tagad aptaujas liecina, ka viņš nespēs uzvarēt jau pirmajā kārtā, bet AKP parlamentā zaudēs vairākumu.

Šajās vēlēšanās Erdogans ir sastapis spēcīgu sāncensi Muharremu Indži no lielākās opozīcijas partijas Republikāņu tautas partija (CHP). Kā rāda aptaujas, Erdogans pirmajā kārtā saņems ap 47% balsu, nespējot uzreiz pārvarēt 50% robežu, bet Indže - ap 28% balsu, līdz ar to 8.jūlijā notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta.

Intrigu palielina tajā pašā dienā notiekošās parlamenta vēlēšanas un fakts, ka pēc tām stāsies spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu, kurā tiks likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu.

AKP draud vairākuma zaudēšana parlamentā, saskaroties ar bezprecedenta četru opozīcijas partiju aliansi. AKP pati apvienojusies koalīcijā ar ultralabējo Nacionālistu kustības partiju (MHP) un vēl vienu ultranacionālistu kustību Lielo savienības partiju. Aptaujas liecina, ka koalīcija varētu neiegūt vairāk par 300 mandātiem 600 vietu parlamentā.

Tai pretim stāv alianse no sekulārās CHP, centriski labējās «Iyi Parti» («Labā partija»), islāmistu partijas «Saadet» un konservatīvās Demokrātiskās partijas (DP). Trim no šīm partijām ir katrai savs prezidenta amata kandidāts - no CHP kandidē Indže, «Iyi Parti» kandidāte, bijusī iekšlietu ministre Merala Akšenera aptaujās ir trešajā vietā ar aptuveni 14% atbalstu, no «Saadet» kandidē Temels Karamolaoglu.

Atsevišķi no šiem blokiem vēlēšanās piedalās kurdu Tautas demokrātiskā partija (HDP), kurai parlamenta vēlēšanās tiek prognozēts ap 11% balsu. Prezidenta vēlēšanās no partijas startē viens no Turcijas pazīstamākajiem politiķiem Selahatins Demirtašs, kurš šobrīd atrodas cietumā un apsūdzēts vairākos likumpārkāpumos, arī par sakariem ar kurdu bruņoto separātistu kustību Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK). Viņam aptaujās ir ap 10% liels atbalsts.

Kā norāda analītiķi, šajās vēlēšanās dominē ekonomiskie, nevis tradicionālie drošības jautājumi, Turcijai saskaroties ar ekonomiskām problēmām. Ekonomisti brīdina par briestošu finanšu krīzi, kuras pazīmes jau sāk parādīties. Liras vērtība pret dolāru kopš gada sākuma sarukusi par vairāk nekā 20%, inflācija turpina palielināties, šobrīd sasniedzot 12%. Tekošā konta deficīts palieilinās, un lai arī ekonomika pagājušajā gadā pieauga par 7%, analītiķi norāda, ka to daļēji uztur grandiozie celtniecības projekti, kas nebūs ilgstoši.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu