Vai kriptovalūtām ir pa spēkam «salauzt» internetu? (3)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Pēdējos gados pasaulē uzplaukstot «Bitcoin» un citu kriptovalūtu bumam, arvien aktīvāk tiek runāts arī par to, ka digitālās valūtas nākotnē varētu aizstāt tradicionālās valūtas un kļūt par galveno norēķinu līdzekli pasaulē. Šveicē bāzētā Starptautisko norēķinu banka (BIS) ielūkojusies aiz «kriptomānijas» priekškara, mēģinot novērtēt, kāda varētu būt reālā virtuālo valūtu ietekme uz globālo ekonomiku, vēsta ASV medijs «CNN Money».

BIS eksperti norāda, ka šobrīd nepastāv pārāk liela iespēja, ka digitālās valūtas pārskatāmā nākotnē varētu kļūt par galveno norēķinu līdzekli pasaulē, jo šāda perspektīva rada virkni problēmu.

Viena no galvenajām problēmām esot tā, ka milzīga kriptovalūtu norēķinu daudzuma vienlaicīga apstrādāšana varētu gluži vienkārši «salauzt» internetu.

Viens no galvenajiem digitālo valūtu trumpjiem ir tas, ka tās ir decentralizētas, atšķirībā no tradicionālajām valūtām, kas atrodas tās izdevušo centrālo banku uzraudzībā.

BIS uzsver, ka būtiska problēma saistīta ar faktu, ka informācija par visiem maksājumiem digitālajās valūtās tiek apkopota digitālā «virsgrāmatā», un gadījumā, ja «Bitcoin» vai kāda cita valūta tiktu plaši izmantota mazumtirdzniecības norēķinos visā pasaulē, šī «virsgrāmata» ātri vien sasniegtu milzīgu datu apjomu, tādējādi radot būtiskas problēmas interneta datoru serveriem uzglabāt šādu digitālo datu apjomu.

BIS eksperti prognozē, ka visu digitālo valūtu maksājumu apstiprināšanai būs nepieciešami jauni superdatori, bet apjomīgā informācijas apmaiņa galu galā varētu galu galā paralizēt interneta darbību.

Dažādi eksperti jau iepriekš brīdinājuši, ka digitālās valūtas strauja izplatība nākotnē varētu radīt arī milzīgu enerģijas patēriņu, lai nodrošinātu šo kriptovalūtu iegūšanu.

BIS analītiķi arī pauž viedokli, ka bažas attiecībā uz digitālo valūtu kļūšanu par galveno norēķinu līdzekli pasaulē rada arī vairāki citi faktori, tostarp arī digitālo valūtu ievērojamā cenu nepastāvība.

Piemēram, pasaulē populārākās digitālās valūtas «Bitcoin» cena pagājušā gada beigās veidoja aptuveni 19 000 ASV dolāru par vienu vienību, savukārt šobrīd tā ir noslīdējusi līdz vien aptuveni 6000 dolāru par vienību.

Par ikvienu darījumu, kas tiek veikts ar «Bitcoin», ir arī jāmaksā nodeva, lai nodrošinātu, ka šis darījums tiek pievienots digitālajā «virsgrāmatā». Laikā, kad pieprasījums pēc «Bitcoin» ir augsts, palielinās arī šīs nodevas apjoms. Pagājušā gada nogales «bitkoinu» drudža laikā šī nodeva bija palielinājusies līdz aptuveni 57 dolāriem par vienu darījumu.

Tas var radīt situāciju, kad, veicot nelielu pirkumu ar «Bitcoin», pircējam šā darījuma apstiprināšanai var nākties maksāt nodevu, kas ir ievērojami lielāka par paša pirkuma summu.

BIS eksperti norāda uz risku, kas saistīts ar uzticību, uz kuru balstīta kriptovalūtu sistēma.

«Šī uzticība jebkurā brīdī var beigties, ņemot vērā trauslo decentralizēto vienprātību, uz kuru šobrīd balstās visu darījumu uzskaite. Šis trauslums nozīmē, ka kriptovalūtas kādā brīdī gluži vienkārši var pārtraukt funkcionēt, un tas beigtos ar pilnīgu to vērtības zaudēšanu,» teikts BIS ziņojumā.
Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu