Eksperti paziņojuši, ka Stounhendžas un citu aizvēstures būvju inženieri izmantoja teorēmu, ko grieķu filosofs Pitagors definēja 2000 gadus vēlāk, raksta izdevums «Telegraph».
Stounhendžas būvnieki izmantoja Pitagora teorēmu 2000 gadu pirms grieķu filosofa dzimšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunā grāmatā «Megalith» izanalizēta neolīta laikmeta monumentu ģeometrija, noskaidrojot, ka tos būvēja astronomi, kuri izprata Mēness, Saules un aptumsumu ciklus un veidoja milzīgus akmens kalendārus, izmantojot sarežģītu ģeometriju.
Viens no grāmatas autoriem - megalītu eksperts Robins Hīts (Robin Heath) - izvirzīja hipotēzi, ka Lielbritānijas ainavā implicēts milzīgs Pitagora trīsstūris, kas saistīts ar Stounhendžu, vietu Velsā, no kuras tika ņemti materiāli, un Lundijas salu, kas ir aizvēsturiski nozīmīga vieta.
Pitagora atklājums, ka pastāv sakarība starp taisnleņķa trijstūra malu garumiem un tā hipotenūzas garumu, ļāva senajiem inženieriem izveidot precīzus leņķus.
Jaunajā grāmatā parādīts Stounhendžas struktūrā pastāv kvadrāts, kas izveidots no četriem akmens gabaliem. Šo kvadrātu pārdalot uz pusēm pa diagonāli, veidojas precīzs Pitagora trīsstūris. Tā līnijas arī precīzi atbilst vasaras un ziemas saulgriežu, kā arī pavasara un rudens ekvinokciju datumiem neolīta kalendārā.
«Cilvēki bieži mūsu senčus uzskata par mežonīgiem alu cilvēkiem, tomēr viņi bija arī inteliģenti astronomi, kas Pitagora teorēmu izmantoja 2000 gadus pirms Pitagora dzimšanas. Visās malās var redzēt trīsstūrus un kvadrātu pārus, kas liecina par Pitagora teorēmas izmantojumu,» komentēja pētnieks Džons Matineo (John Matineau).
Pētnieki arī uzskata, ka šīs zināšanas Lielbritānijas teritorijā vēlāk tika zaudētas kristietības dēļ, tāpēc vēlākajos avotos briti attēloti kā mežonīgi un neizglītoti barbari.