Viena no Jāņu vakara maģiskajām zīmēm ir aplis, kas simbolizē sauli, un pats vainadziņš. Tāpat arī rotaļa ir sava veida maģiska darbība, kura vienmēr izdodas jautra un pēc kārtīgas ēšanas arīdzan noderīga! Laiks iemācīties rotaļu Jāņu vakaram!
Saule un Mēness
Saule un Mēness
(Rotaļa, ar ko sākt)
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Jau drīz saulīte mēneša rokās.
Līgotāji izveido dārziņu. Meita (saule) un puisis (mēness) nostājas ārpus dārziņa. Dziedādami pirmos divus pantus, līgotāji iet pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu pretējā virzienā. Ar vārdiem «Bēdz, bēdz» līgotāji apstājas. Mēness ķer Saulīti, kura izmanīgi bēg ap dārziņu. 3. pantu atkārto, līdz Sauli noķer, un tikai tad dzied 4. pantu. Tā laikā abi, rokās sadevušies, vidū lēnām griežas uz vienu un otru pusi. Beigās Saule un Mēness izraugās sev vietniekus vai arī - Saule nākamo Mēnesi, un otrādi.
Šurp, Jāņa bērni!
Šurp, Jāņa bērni!
(Rotaļa lielam līgotāju pulkam)
Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt;
Abi divi piekusuši, nevar bekas kustināt.
Līgotāji sastājas pa pāriem un izveido gatvi: puišu un meitu rinda atkāpjas viena no otras un sadodas rokās. Dziesmas 1. daļā abas rindas tuvojas viena otrai ar 4 soļiem un tad ar 4 soļiem iet atpakaļ, un tā divas reizes. Pēc tam atlaiž rokas un paliek stāvam. Šī darbība katru reizi atkārtosies, savukārt dziesmas 2. daļas darbība katru reizi būs cita.
1. tūre. Visi pāri, sākot ar pirmo, izdejo galopu cauri gatvei un nostājas tās galā. Vienlaikus gatvē stāvētāji virzās uz priekšu, lai dancošanu sāktu no pirmā pāra vietas.
2. tūre. Pāri sadotām rokām pagriežas ar skatu vienā virzienā. Pirmais pāris pagriežas pret pārējiem un, sadotās rokas pacēluši, iet katrs pa savu gatves pusi uz otru gatves galu. Pārējie seko. Nonācis galā, katrs pāris pieliecas un pa apakšu iet līdz savai vecajai vietai.
3. tūre. Darbība gandrīz tāda pati kā iepriekšējā tūrē, tikai vispirms pirmais pāris pieliecies lien cauri visai gatvei un tad iet atpakaļ, paceļot sadotās rokas virs pārējo dejotāju galvām.
4. tūre (Žīgāšana). Pirmais pāris pagriežas ar skatu pret pārējiem, rokas sadotas un paceltas. Otrais pāris lien pa sadoto roku apakšu, tikmēr rokas paceļ trešais pāris, un pirmais pāris lien cauri, šādi turpinot ceļu līdz gatves galam un pēc tam – atgriežoties. Tas pāris, kurš nonāk pirmā pāra pozīcijā, vienmēr pagriežas ar skatu pret pārējiem. Žīgāšanu turpina, līdz pāri nonāk savās vecajās vietās.
5.tūre (Aušana). Pārinieki pagriežas viens pret otru un sadodas rokās. Pāri līklocī mijas vietām: pirmais pāris pa gatves vienu pusi apiet otro pāri, pa otru pusi – trešo pāri. Apietajiem pāriem jāsāk kustēties pretējā virzienā. Kad trešais pāris atrodas starp pirmo un otro, otrais sāk to pašu kustību, ko pirmais, un pēc tam arī visi pārējie pāri. Nonākot otrā galā, jānogaida īstais brīdis, lai dotos atpakaļgaitā. Šo tūri ir neiespējami aprakstīt. Skatieties un mēģiniet darīt līdzi!
6.tūre. Pirmā pāra dancotāji paiet viens otram pretim, griežas labajos elkoņos, tad kreisajos un izšķiras. Puisis dodas pie tagadējās pirmās meitas un griežas ar viņu labajos elkoņos. To pašu dara arī meita ar rindas galā stāvošo puisi. Tad atkal abi satiekas vidū un griežas kreisajos elkoņos. Un tā līdz galam, neizlaižot nevienu pāri. Kad pirmais pāris izgriezis kādus trīs pārus, stafeti pārņem nākamais pāris. Gatvē stāvētāji nemanāmi virzās uz gatves sākuma galu, lai, sākot griešanos, atrastos pirmā pāra vietā. Rotaļa turpinās, līdz visi pāri bijuši par griezējiem. Šī ir visgarākā tūre.
7.tūre. Elkoņos griežas pa diagonāli stāvošie: pirmais puisis un pēdējā meita skrien viens otram pretim, vidū apgriežas elkoņos un nostājas viens otra vietā. Tāpat samijas pirmā meita un pēdējais puisis. Tālāk to turpina otrie, trešie, kamēr visi apmainījušies vietām.
8.tūre. Ar šo tūri jātiek vecajās vietās. Pirmais pāris, kas šobrīd atrodas pēdējā pāra vietā, sāk darbību, vispirms apgriežoties savā starpā labajos elkoņos, tad puisis dodas uz meitu, bet meita – uz puišu rindu un griežas elkoņos ar katru nākamo stāvētāju nepilnu apgriezienu, līdz nonāk savā vecajā vietā. Tā izdara visi un nokļūst savās agrākajās vietās.
9.tūre. Elkoņos griešanos sāk pakāpeniski: pirmais puisis dodas pie pirmās meitas, otrā meita pie otrā puiša, trešais puisis pie trešās meitas utt., līdz griežas visi rotaļnieki.
Parasti tās ir 9 tūres, taču iesācējiem kā piemēru varam ieteikt: galopu cauri gatvei; griešanos pa pāriem elkoņos; skudināšanos pa pāriem u.c. Fantazē un izjūti deju!
Lielais Jānis, mazais Jānis!
Lielais Jānis, mazais Jānis!
(Rotaļa papardes zieda meklēšanas ierosmei)
1. Lielais Jānis kalniņā strīķē savu izkaptiņ’, 2x
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’! 2 x (vai vairāk)
2. Ja tu labi neiztrīsi, izkaptiņa nekodīs!
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’!
3. Mazais Jānis lejiņā taisa savu stabulīt’.
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!
4. Ja tu labi netaisīsi, stabulīte neskanēs!
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!
5. Meitenīte, zilacīte, patur’ Jāņa stabulīt’!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!
6. Ja tu labi neturēsi, stabulīte neskanēs!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!
Rotaļnieki sastājas divos apmēram vienādos dārziņos; viens – iekšējais, otrs – ārējais. Vienā parasti stāv puiši, otrā – meitas. Dziedot panta pirmo pusi, ārējais iet pa labi, iekšējais – pa kreisi, un šis virziens saglabājas visu rotaļas laiku neatkarīgi no tā, vai rotaļnieki atrodas ārpusē vai iekšpusē. Dziedot otro daļu, kāds no iekšējā dārziņa (to, kurš katram aplim būs «pušucirtējs», sarunā iepriekš) pāršķeļ ārējo apli un izved savējo ārā. Tikām tas, pie kura kreisās rokas tika pārcirsts ārējais aplis, ieved savējos iekšā. Tā katrā pantā vidējais dārziņš mijas vietām ar ārējo. Tam, kurš ved iekšā, jāiet lēnāk, savukārt tam, kurš rotaļniekus ved ārā, ir jāpasteidzas. Izmainīšanās notiek panta otrajā daļā, un, ja nepaspēj samainīties, otro panta pusi dzied vēlreiz.*