Iepērkoties internetā Latvijas iedzīvotāju biežāk pieļauto kļūdu vidū ir nepārbaudītu interneta vietņu un nedrošu mobilo ierīču izmantošana, sacīja internetveikala «220.lv» pārstāvji.
Internetveikals norāda uz tipiskākajām kļūdām, iepērkoties internetā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«220.lv» uzsvēra, ka kopumā iedzīvotāju zināšanas par drošu internetu uzlabojas. Turklāt patērētāju uzticība tiešsaistes veikaliem ir augsta - pērn rudenī kompānijas «RAIT» veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 82% no 1000 aptaujātajiem, tiem uzticas. Tomēr vienlaikus svarīgi ir sekot līdzi, lai ekspertu rekomendācijas par drošiem pirkumiem tiek ievērotas arī praksē.
«220.lv» mārketinga vadītāja Kristīne Kalēja norādīja, ka atbilstoši novērojumiem, pircēji par jautājumiem, kuri skar drošus pirkumus internetā, pastiprināti sāk domāt vien tad, kad viņi paši vai tuva paziņa saskārusies ar negatīvu pieredzi. «Nenoliedzami mūsu kā interneta veikala atbildība ir darīt visu, lai tiešsaistes tirdzniecība notiktu droši, tāpēc izmantojam starptautiski atzīto digitālās drošības sertifikātu SSL. Tas garantē, ka klientu dati netiek pārtverti vai izmainīti. Tomēr jāatceras, ka daļa atbildības gulstas arī uz paša interneta lietotāja pleciem, tāpēc būtiski ir runāt par iedzīvotāju interneta lietošanas pratību. Turklāt bieži vien drošs internets nozīmē elementāru pamata soļu ieviešanu ikdienā, kas neprasa papildus resursus,» skaidroja Kalēja.
Apkopojot tipiskākās kļūdas, kādas tiek pieļautas iepērkoties internetā, viņa uzsvēra, ka ne vienmēr notiek pārbaude, vai lapa ir droša un, vai tā nav kopēta. Tāpat aizvien biežāk pirkumiem tiešsaistē tiek izmantotas dažādas mobilās ierīces, bet diemžēl ne visām tiek uzstādīti jaunākie drošības atjauninājumi. «Ļoti bieži labā darba kārtībā tiek uzturēta viena pamata ierīce, piemēram, dators, bet vienlaikus pirkumi tiek veikti gan no planšetēm, gan mobilajiem tālruņiem, kuriem antivīrusa un jaunāko drošības atjauninājumu programmas netiek instalētas regulāri,» sacīja «220.lv» mārketinga vadītāja.
Ņemot vērā minēto, Kalēja uzsvēra, ka ir svarīgi pārbaudīt, vai interneta lietotne ir droša, pirms pirkuma veikšanas internetā, pārbaudot, vai konkrētajai interneta vietnei ir lapas datu pārraides un drošības protokols. Ja interneta adreses sākumā ir «https://» vai tai ir ikona atslēgas formā, tas nozīmē, ka tiek izmantots drošības sertifikāts, kas šifrē datus un to tālāka izmantošana nav iespējama. Uzklikšķinot uz slēdzenes ikonas, iespējams redzēt informāciju par lietotnes drošības sertifikātiem, skaidroja «220.lv» mārketinga vadītāja.
Tāpat viņa norādīja, ka interneta lietotājiem jāmaina attieksme pret mobilo telefonu vai planšeti kā no datora atšķirīgāku ierīci, jo uz visām mobilajām ierīcēm attiecas vieni un to paši drošības un aizsardzības pasākumi, kas nozīmē spēcīgas un drošas paroles, regulārus sistēmas un drošības atjauninājumus un antivīrusu uzstādīšanu ierīču aizsardzībai.
Vienlaikus Kalēja skaidroja, ka cilvēkiem jāseko līdzi, kādos brīžos un kādam mērķim trešajām pusēm tiek sniegta sensitīva informācija. Īpaša uzmanība, pēc viņas teiktā, jāpievērš redzot paziņojumus, ka tālākas darbības lietotnē iespējamas vien tad, ja tiek iesniegta bankas informācija. Viņa norādīja, ka minētā metode bieži vien tiek izmantota arī tad, ja potenciālais upuris ir uzrunāts ar mērķi lūgt finansiālu palīdzību, kas ir tipisks tā sauktais pikšķerēšanas gadījums, kuram nekādā gadījumā nevajag atsaukties.
«220.lv» mārketinga direktore uzsvēra, ka bieži vien ļaundari izmanto arī pircēju lētticību, ar skaļām reklāmām piesaistot uzmanību viltus un nedrošām interneta lietotnē. Piemēram, šā gada sākumā Latvijā vairāki pircēji tika apkrāpti, pasūtot preci internetā un veicot priekšapmaksu, bet preci tā arī nesaņemot. Kalēja sacīja, ka, ja tiek izdarīts pirkums jaunā interneta vietnē, rekomendējoši ir veikt piesardzības pasākumus, piemēram, novērtēt izmantoto drošības sertifikātu, ievākt atsauksmes par interneta veikalu, kā arī izpētīt pamata datus par kompāniju - vai ir pieejama tās kontaktinformācija, kāda ir preces atgriešanas politika u.tml.
Tāpat viņa atgādināja, ka klientiem ir svarīgi atcerēties par savām tiesībām, ko nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tas paredz internetā iegādātu preci atgriezt 14 dienu laikā, nepaskaidrojot preces atgriešanas iemeslu. Gadījumā, ja izvēlētā interneta lietotne to neievēro, tās darbību nevar uzskatīt par drošu un tā ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu, uzsvēra Kalēja.