Pirmsvēlēšanu laiks un digitālā vide: kā nekļūt par viltus ziņu upuri?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Makare/LETA

ASV un Francijas nesenāko prezidenta vēlēšanu pieredze ir devusi mācību - interneta vide var kļūt par priekšvēlēšanu mīnu lauku. Viltus ziņas, troļļi, boti - par šīm parādībām esam sākuši runāt tikai nesen, tāpēc problēma ir apzināta, bet risinājums vēl nav atrasts. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb «StratCom» ikgadējās konferences «StratCom Dialogue» ietvaros savu skatījumu par ētiku un caurspīdīgumu priekšvēlēšanu laikā skaidro ASV Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) vecākais viceprezidents Edvards Lūkass.

Informācijas demokratizācija nozīmē, ka pēdējo gadu desmitu laikā mainījies veids, kādā uzņemam un izplatām informāciju. Lai arī kopumā tā ir pozitīva tendence, jaunā informācijas ekosistēma - īpaši sociālie tīkli - rada arī jaunas problēmas, ar ko iepriekš neesam sastapušies. Viena no tām - viltus ziņas, kas var būt gan politiski, gan arī biznesa interešu motivētas. Piemēram, ap ASV prezidenta vēlēšanu laiku 2016.gadā saradās viltus ziņu «fermas», kas ar skaļu virsrakstu palīdzību ģenerēja klikšķus savām mājaslapām un līdz ar to arī naudu no reklāmām.

Biznesa modeļa sagraušana ir šā uzdevuma vieglākā daļa, uzskata Lūkass. Tiklīdz viltus ziņu ražošana nebūs ienesīga, tie spēlētāji, kas ar to nodarbojas finansiālu apsvērumu dēļ, pārtrauks to darīt.

Daudz grūtāk cīnīties ar tiem, kas to nedara naudas dēļ, norāda Lūkass. Un daļu atbildības jāuzņemas valstīm pašām, jo tās radījušas apstākļus, ko savā labā var izmantot ārvalstu spēki. «Tas darbojas to vājo punktu dēļ, ko esam radījuši,» viņš saka. Putinisma sekas ir tādas ka mēs «putinizējam» demokrātiskās sabiedrībās - sakām, ka jāierobežo digitālā vide un tamlīdzīgi, norāda Lūkass.

Nozīmīgi ir izglītot lietotājus part to, kā pārbaudīt ziņu avota uzticamību. Piemēram, leģitīmi ziņu avoti norāda pārbaudāmu kontaktinformāciju, darbinieku vārdus un tamlīdzīgi, kamēr viltus ziņu mājaslapas šādas ziņas nesniedz. Līdzīgi arī interneta vidē esošajiem viedokļiem - pēdējos gados arvien lielāks skaits mediju komentārus ļauj publicēt tikai reģistrētiem vai identificējamiem lietotājiem, kas samazina «troļļu» aktivitāti.

Žurnālistiem un domnīcām jāievēro lielāks caurspīdīgums par iespējamiem interešu konfliktiem, finansēm un īpašniekiem, lai šo informāciju būtu iespējams pārbaudīt un izvērtēt.

Kā norāda Panteona-Asasas Universitātes profesors Arno Mersjē, nozīmīgu lomu nākotnē vajadzētu ieņemt arī mediju lasītprasmes veicināšanai izglītībā un jāveido digitālā etiķete, kas varētu pašregulācijas ceļā novērst digitālās vides vājās vietas un pastiprināt tās sniegtos ieguvumus.

«Ja būtu kāds viegls risinājums, mūsu šeit nebūtu,» rezumē Lūkass.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu