Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norādīja Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
Znotiņa: Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa atzīmēja, ka šobrīd būtu nepārdomāti runāt, kā pakļautībā dienestam būtu jāatrodas, jo par to lems nupat izveidotā darba grupa Kontroles dienesta pārraudzības modeļa maiņai. «Tad, kad devos pieteikties amata konkursam, bija jāraksta arī vīzija par dienesta attīstību, un es biju norādījusi, ka šim obligāti jābūt izskatītam jautājumam, kur atrodamies un vai, paliekot šā brīža struktūrā, atrodoties zem Ģenerālprokuratūras, jāveic kādas kaut mazāka līmeņa pārmaiņas, lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību, uz ko ir norādījuši arī ārvalstu eksperti. Taču man nebija nodoma, ka dienestam jābūt konkrēti vienā vai otrā pusē,» sacīja Znotiņa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Kontroles dienestam nevajadzētu atrasties viena cilvēka pakļautībā. «Skaidrs, ka viena cilvēka - vai tas būtu ministrs vai Ministru prezidents, vai cita viena persona - pakļautībā dienests nedrīkstētu atrasties. Ir jābūt lēmējinstitūcijai,» teica Kontroles dienesta priekšniece.
Pēc viņas minētā, balstoties uz citu valstu pieredzi, vislabākie rezultāti ir tad, ja šāds dienests ir kādas ministrijas pakļautībā - vai tā būtu Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija vai Tieslietu ministrija. «Jāsaka gan, ka Tieslietu ministrijas pakļautībā šādas struktūras reti atrodas, visbiežāk tās ir Finanšu ministrijas pakļautībā. Šādā gadījumā parādās efektivitāte un tiek saņemts vairāk ziņojumu, bet tam gan nedrīkst pieiet ļoti matemātiski,» klāstīja Znotiņa.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 5.jūnijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par darba grupu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pārraudzības modeļa maiņai.
Par darba grupas vadītāju apstiprināta Znotiņa. Savukārt par darba grupas locekļiem apstiprināti Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsulte Sandra Rocēna, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Katri Vintiša, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.
Tāpat darba grupā darbosies Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, Valts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Dainis Vēbers, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore Dace Trušinska un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko.
Darba grupas uzdevums būs līdz šā gada 10.augustam sagatavot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Prokuratūras likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai nodrošinātu Kontroles dienesta pārraudzības modeļa maiņu.