Drīz būs ekstrēmi! Pētnieks par to, kā Latvijā mainās klimats

FOTO: AP/ScanPix

Aizvadītais maijs ir bija siltākais kopš 1924. gada. Anomālais sausums, ilgstošais karstums, virpuļstabs «putekļu velns», kāds Latvijā līdz šim vēl nekad nav ticis novērots, mulsina un rada izbrīnu. Vai tiešām realitātē piedzīvojam ekstrēmas laika apstākļu izmaiņas? Tēmas aktualitātes dēļ atkārtoti publicējam interviju par klimata izmaiņām ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docentu, vadošo pētnieku Raimondu Kasparinski, kas tapusi 2017. gada augustā.

Krusas graudi plūmes lielumā, vētras, lietusgāzes, karstuma viļņi, kaitēkļu savairošanās – tās ir tikai dažas no parādībām, ar ko nākotnē būs jāsadzīvo. «Laika apstākļi kļūs ekstrēmāki,» skaidrojot, kā un kāpēc mainās klimats un vai tas ir normāli, sarunā ar TVNET saka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, vadošais pētnieks Raimonds Kasparinskis.

Cik daudz mums zināms par klimata izmaiņām, to ietekmējošiem faktoriem un klimata izmaiņu prognozēšanu nākotnē?

Viss nav tik vienkārši saistībā ar klimata izmaiņu un laika apstākļu nobīdes noskaidrošanu un prognozēšanu nākotnē. Šajā gadījumā būtiski ir trīs aspekti, kuri laika gaitā mainās un papildinās, pirmkārt, dabas faktori un procesi, otrkārt, zināšanas par tiem (tostarp izejas dati, to kvalitāte, pieejamība, uzkrāšanas ilgums, izšķirtspēja (mērogs) un, treškārt, pieejamās tehnoloģiskās iespējas, kas nepārtraukti attīstās. Tādēļ liela nozīme ir uzticamajiem datu avotiem - vēsturiskai un faktiskai informācijai un to pieejamības kvalitātei. Piemēram, relatīvi aptverošā un ilgā laika posmā uzkrāta ir informācija par sauszemes novērojumiem, bet, kā zināms, Pasaules okeāns sedz lielāko Zemes daļu.

Ko mēs zinām par procesiem Pasaules okeānā un to ietekmi uz klimata izmaiņām?

meteoroloģijā šī informācija ir būtiski papildināta tikai kopš 1970. gadiem līdz ar satelīttehnoloģiju un datortehnoloģiju attīstību.

Runājot par klimatu, bieži mēs pārprotam, ko nozīmē klimats un laika apstākļi. Ar ko atšķiras šie jēdzieni?

Klimats ir ilggadējs laika apstākļu režīms, kas veidojas daudzu dabas faktoru, piemēram, Saules radiācijas, Zemes virsmas rakstura un ar to saistīto atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā. Klimatu raksturo vidējotas un ilglaicīgas atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas piemīt Zemei kopumā (globālais klimats) vai noteiktai teritorijai (valstij vai reģionam). Kā klimata references jeb atskaites periods tiek ņemts vērā pēdējo 30 gadu periods.

Savukārt laika apstākļi ir atmosfēras stāvoklis konkrētā brīdī vai laika posmā jebkurā Zemes punktā vai rajonā. Laika apstākļus raksturo vairāki meteroloģiskie elementi, piemēram, gaisa temperatūra, spiediens, mitrums, vējš (vēja virziens, ātrums), mākoņainība, nokrišņi, laika parādības un citi.

Piemēram, periodā no 1645. līdz 1715. gadam, kā arī laikā no 1790. līdz 1830. gadam, kad bija īpaši zema Saules aktivitāte, tika novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropas vidienē.

Jo saules aktivitāte ir augstāka (lielāks plankumu skaits uz Saules), jo vairāk enerģijas saņem Zeme, līdz ar to Pasaules okeānā virsējie slāņi vairāk sasilst, notiek iztvaikojums un rodas cikloni, kas nes mitras gaisa masas, nokrišņus, kā arī pastiprina vēju. Šajā gadījumā būtiski pievērst uzmanību Pasaules okeāna straumju sistēmai, piemēram, Golfa siltā straume nosaka mērenu klimatu Latvijā.

Viduslaikos vairākus gadsimtus tika novērots relatīvi maigs klimats – siltais periods ilga aptuveni no 11. līdz 14. gadsimtam. Zināms, ka šajā laikā vikingi apdzīvoja daļu Grenlandes, kur bija zaļa zāle. Zaļā zeme! Tā arī ir radies Grenlandes nosaukums. Kādēļ tad mūsdienās Grenlandi mēs vairs neuztveram kā «zaļo zemi»?

Ja tēlaini iedomājamies, ka vikingi Grenlandē kādreiz pļāva zāli, tad to, iespējams, varēs darīt arī nākotnē.

Ja atskatāmies tālākā ģeoloģiskā pagātnē, varam iedomāties, ka Latvijas teritoriju kādreiz sedza ledājs. Atsevišķi pētījumi ļauj domāt, ka Latvijas centrālās daļas un Austrumlatvijas augstieņu iekšējo daļu atbrīvošanās no vienlaidu ledus segas iezīmējās ne ātrāk kā aptuveni pirms 18 500 gadiem.

Savukārt Litorīnas jūras laikā pirms aptuveni 7 tūkstošiem gadu gaisa temperatūra bija augstāka nekā mūsdienās,

Vai kopumā uz zemeslodes gaisa temperatūra paaugstinās?

cilvēku darbības ietekme ir kalpojusi par galveno iemeslu globālajai sasilšanai, kas ir novērota kopš 20. gadsimta vidus.

Cik lielā mērā klimata izmaiņas ietekmē rūpniecības attīstība, dabu nerespektējoša cilvēku rīcība?

Siltumnīcefekta izmaiņas veicina siltuma apjoma uzkrāšanos atmosfērā. Ja runājam par siltumnīcas efektu izraisošām nozīmīgākajām gāzēm (oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa oksīds), tad to palielinātas koncentrācijas atmosfērā mūsdienās un palielināšanos pēdējā gadsimta laikā saistāmas galvenokārt ar cilvēka saimniecisko jeb antropogēno darbību.

Mēs īsti nezinām, kā Latvijas klimatu ir ietekmējuši, piemēram, vulkāna izvirdumi Islandē.

Ja atskatāmies tālākā pagātnē un analizējam vēsturisko ģeoloģisko informāciju oglekļa dioksīda koncentrācijām no Antarktikas ledus serdēm un sakarības ar iespējamo globālo temperatūru pēdējo 400 000 gadu laikā, tad novērojams cikliskums, kur izceļas pieci starpleduslaikmetu siltie periodi, kuri norisinās aptuveni ik pēc 116 000 gadiem. Šādā aspektā varam secināt, ka, visticamāk, siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā nav saistāmas vienīgi ar antropogēno darbību, bet gan ar citiem dabas faktoriem.

Interesanti, ka pirms aptuveni 350 tūkstošiem gadu vispirms Saules aktivitātes izmaiņu rezultātā palielinājās gaisa temperatūra un tad, kūstot ledājiem, aktivizējoties vulkānismam, – atbrīvojās oglekļa dioksīds un notika klimatiskās izmaiņas. Savukārt mūsdienās novērojama pretēja tendence – vispirms palielinās oglekļa dioksīda koncentrācija, bet pēc tam norisinās temperatūras paaugstināšanās. Arī viduslaikos iezīmējās siltais periods, līdzīgi kā mūsdienās, tomēr par rūpniecības ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām tajā laikā spriest būtu amizanti.

Kādas tendences Latvijā tiek novērotas šobrīd un ar ko tās saistītas?

Gaisa temperatūras un nokrišņu režīmu un sadalījumu Latvijas teritorijā nosaka saņemtais Saules starojums, atmosfēras cirkulācijas īpatnības, kā arī Baltijas jūras, Rīgas līča un reljefa ietekme. Latvijā tāpat kā citās Ziemeļeiropas valstīs, pēdējā gadsimta laikā kopumā ir novērojams gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma pieaugums.

Absolūtais temperatūras maksimums +37,8 grādi tika fiksēts 2014. gada 8. augustā Ventspilī.

Gada vidējais temperatūras pieaugums Rīgā laika posmā no 1795. gada līdz 2010. gadam ir 1,3 grādi, bet augstākais tas ir pavasara mēnešos (maijā, aprīlī, martā), kā arī ziemas sākumā (decembrī).

2002., 2010. un 2011. gada vasaras sezonas ir bijušas vienas no siltākajām meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijas teritorijā. Desmit aukstākās vasaras pēc «Rīga Universitāte» novērojumu stacijas datiem raksturīgas 19. gadsimtam, kā arī līdz 20. gadsimta vidum.

Nokrišņu daudzumu Latvijā nosaka atmosfēras liela mēroga cirkulācija, kas ietekmē mitro gaisa masu pārnesi no Atlantijas okeāna pāri Baltijas jūrai galvenokārt cikloniskās darbības dēļ. Pētot nokrišņu daudzumu, iezīmējās tendence: nokrišņu daudzums un ļoti stipru nokrišņu biežums ir pieaudzis. Iepriekš lietusgāzes bija īslaicīgas, bet tagad redzam, ka lietus ir intensīvāks – gāž gluži kā ar spaiņiem.

Pērkona negaiss rodas, ja mākoņi izveidojas 7 līdz pat 10 km biezumā. Analizējot vēsturisko informāciju no sinoptiskajām kartēm, var secināt, ka pagājušā gadsimta vidū mākoņi neveidojās tik augsti kā mūsdienās, bet tagad veidojas.

Kas to ietekmē?

Iespējams, ka tas skaidrojams ar globālās sasilšanas tendencēm, jo norisinās aktīvāka mākoņu veidošanās un izkrīt vairāk nokrišņu. Otrkārt, ja analizējam, no kurienes Latvijai tiek atnesti nokrišņi, tad jārēķinās, ka Latviju ietekmē vairāki ciklonu izcelsmes reģioni – no Atlantijas okeāna (pārnese no rietumiem), Vidusjūras, Melnās jūras (pārnese no dienvidiem), bet atsevišķos gadījumos izpaužas Barenca jūras cikloni. Tātad jāanalizē ciklonu trajektorijas, no kurienes šādas gaisa masas mums pietuvojas.

Ja dominējošie cikloni, kas atnes ļoti stiprus nokrišņus Latvijā, tipiski ir saistāmi ar gaisa masu pārnesi no rietumiem, no Atlantijas okeāna, tad interesanti, ka kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām dominē cikloni ar gaisa masu pārnesi nevis no rietumiem, bet gan dienvidiem - no Melnās jūras un Vidusjūras. Atsevišķos gadījumos – Barenca jūras cikloni no ziemeļiem. Tātad jāpēta: kas ietekmē šādus procesus?

Pēdējos gados Latvijā klimats ir mainījies, piemēram, Ziemassvētkos bieži līst lietus, bet Lieldienās snieg. Šogad no ziemas skatuves nozudis kārtīgs sals un sniega kupenas, bet šī vasara pagāja bez tveices. Ar ko saistīta šāda nobīde laika apstākļos?

Analizējot esošo situāciju un veicot prognozes, mēs nevaram runāt kopumā par zemeslodi īsā laika posmā – ir jāanalizē reģioni atsevišķi. Piemēram, Rietumeiropā un Krievijas rietumos šīs vasaras sākumā bija novērojams relatīvi liels karstums, bet virs Latvijas teritorijas ieplūda aukstas gaisa masas, ko nosaka atmosfēras cirkulācija un sinoptiskie procesi, tādēļ uzmanība jāpievērš to analīzei.

Ja tiek novērota globālā temperatūras paaugstināšanās, tad jārēķinās ar anomālijām, kā arī relatīvi zemām temperatūrām atsevišķos reģionos.

Ja aukstās gaisa masas neizpaudās virs Latvijas teritorijas ziemā un ziema bija relatīvi silta, tad attiecīgi notika nobīde atmosfēras cirkulācijas procesos un šīs gaisa masas izpaudās ar laika nobīdi vēlāk – pavasarī un vasaras sākumā.

FOTO: EPA/ScanPix

Jā, par lietus un negaisu trūkumu nevaram sūdzēties...

Jūnijs un jūlijs Latvijā tipiski tiek uztverti kā pērkona negaisu sezona, līdz ar to šajos mēnešos nav ieteicams plānot atvaļinājumu. Ja augustā parasti gaidām sausumu, tad interesanti, ka pēdējā laikā arī augusts ir kļuvis relatīvi lietains, bet sausā sezona nobīdās uz priekšu.

Tātad, vērojams, ka laika apstākļi mainījušies - tajos ir mēneša, pat pusotra mēneša nobīde.

Kādas būs klimatiskās tendences nākotnē?

Uz šo jautājumu atbildēt ir ļoti grūti, jo ir daudz nezināmo faktoru, piemēram, novērojam, ka kūst Grenlandes ledāji, rezultātā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ieplūst plašas relatīvi aukstāka ūdens masas, mainās ūdens blīvums. Kā tas ietekmē Golfa straumi un mums zināmo Islandes minimumu, kur veidojas Atlantijas okeāna cikloni, kas nes siltas un mitras gaisa masas virs Latvijas?

Tikpat neskaidrs ir jautājums saistībā ar vulkānu izvirdumu ietekmi vai Saules aktivitāti, ko prognozēt ir ļoti sarežģīti, bet šiem faktoriem ir ļoti būtiska ietekme uz klimata izmaiņām.

Protams, esošās tendences ir skaidras, un pasaulē zinātnieki nodarbojas ar klimata modelēšanu un klimata mainības scenāriju izstrādi. Nākotnes klimata izmaiņu scenāriji paredz, ka globālā vidējā temperatūra paaugstināsies par 1,4 - 5,8 grādiem un paredzamais sasilšanas temps būs straujāks, nekā tas bija novērots 20. gadsimtā.

FOTO: LETA

Uzskatu, ka biežāk būs jārēķinās ar ekstremālām parādībām, piemēram intensīvām lietusgāzēm, vētrām, karstuma viļņiem, sausumiem,

Jādomā līdzi pašiem, jo ne vienmēr varam paļauties uz klimatisko modeļu prognozēm. Piemēram, Latviju ietekmē lokālie aspekti, virpuļviesuļu rašanās, arī tā saucamais līča efekts, kurus iekļaut klimatiskajos un prognostiskajos modeļos ir sarežģīti.

Var gadīties, ka piemēram, rudenī pēkšņi uzsnigs negaidīts sniegs un tikpat ātri sniegs nokusīs. Pirms kāda laikā Kolkā uzsniga aptuveni metru biezs sniegs, kuru neviens nebija gaidījis.

Grenlandes ledāja kopējā platība pārsniedz 2,1 miljonu kvadrātkilometru, biezums vietām sasniedz trīs kilometrus. Viens no ledus kušanas iemesliem: Grenlandes ledājā savairojušās aļģes – mikroskopiski augi, kas pirmo reizi tika novēroti pirms vairāk nekā simt gadiem Aļģes ledus virsmu padara tumšāku, tas ir uzņēmīgāks pret saules radiāciju un līdz ar to ātrāk kūst. Kā Grenlandes ledus kušana ietekmē klimatu?

iespējams, ka norisināsies pretējs process gaidītajam sasilšanas efektam – kļūs vēsāks.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Un vasaras?

Ja ziema ir auksta, tad vasara karsta. Ja ziema ir silta, tad vasarai jābūt vēsai, jo neatnākušais aukstums ierodas ar nobīdi un izpaužas vasarā. Dabiskie cikli seko viens otram – ja ir lietus, pēc tam jāseko sausam periodam.

Tomēr, domājot par laika apstākļiem, jāņem vērā, ka ir daudz aspektu, ko nezinām un kas neiekļaujas nevienā no esošajiem prognozēšanas modeļiem.

Klimata izmaiņas nozīmē arī to, ka mainīsies ekosistēmas – kaut kas izzudīs, kaut kas nāks vietā.
Vēlās salnas un vēsās vasaras ietekmēs lauksaimniecības kultūras. Piemēram, apsals ābeļu, ķiršu ziedi.

FOTO: AP/ScanPix

Ko darīt lauksaimniekiem, vai ir pamats panikai?

Tomēr gēnu inženierija iet uz priekšu lieliem soļiem...

Lai zinātu, kas mūs sagaida un izprastu procesus dabā, jāattīstās starpnozaru pētniecībai – kopā jāstrādā klimatologiem, ģeologiem, fiziķiem, biologiem, mikrobiologiem. Jo precīzākas prognozes, jo labāk spēsim adaptēties.

Vai nāksies mainīt arī garderobi - šorti un trušādas kažoks vairs nenoderēs?

Es ieteiktu kažokus pārāk dziļi skapī nenoglabāt. Mūs var pārsteigt nesagatavotus Grenlandes kūstošo ledāju nezināmā ietekme uz sinoptiskajiem procesiem un atmosfēras cirkulāciju.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu