Saeima nolemj mazināt šķēršļus ārvalstu studentu un pētnieku nodarbinātībai

FOTO: TASS/Scanpix

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglos nodarbinātības iespējas un administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm.

Likumā precizētas pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību. Pētniekam piešķirta neierobežota piekļuve darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Šis ierobežojums atcelts studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā.

Līdz šim studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ieradās, izmantojot mobilitātes programmu, bija dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.

Likumā paplašināts to ārzemnieku loks, kam nav nepieciešams saņemt tiesības uz nodarbinātību Latvijā, iekļaujot arī studentus un stažierus, kuri veic praksi savā studiju programmā vai stažējas ne vēlāk kā divus gadus pēc stažēšanās programmai atbilstošas augstākās izglītības iegūšanas. Šāds nosacījums ieviests, jo minēto kategoriju ārzemnieki neaizņem darba vietu, uz ko varētu pretendēt Latvijas iedzīvotāji, bet veic studiju praksi, teikts akceptēto likuma izmaiņu anotācijā.

Likumā brīvprātīgais darbs un dalība apmaiņas izglītības programmā noteikts kā viens no ilgtermiņa vīzas piešķiršanas iemesliem. Tāpat pagarināts laiks, uz kādu students vai pētnieks ir tiesīgs saņemt termiņuzturēšanās atļauju pēc studiju vai pētniecības darba pabeigšanas, lai meklētu darbu vai sāktu komercdarbību. Likumā šis laiks pagarināts līdz deviņiem mēnešiem līdz šim spēkā esošo sešu mēnešu vietā.

Tāpat likuma grozījumi nosaka iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju, ja nav ievēroti piešķirtajās tiesībās uz nodarbināšanu noteiktie nosacījumi. Šis anulēšanas pamats varēs tikt piemērots, ja, piemēram, studenta nodarbinātība būs pārsniegusi atļauto stundu skaitu, nebūs sasniegts pietiekams progress mācībās vai citos gadījumos, kad ārzemnieks neievēros piešķirtajās tiesībās ietvertos nosacījumus.

Likumā arī noteikts atbrīvojums no vīzu prasības personām, kuras Latvijā ieceļo ar savas pilsonības valsts izsniegtu derīgu ceļošanas dokumentu un Eiropas Padomes (EP) izsniegtu «laissez-passer», kas tiek izsniegts EP 47 dalībvalstu pārstāvjiem: organizācijas Parlamentārās asamblejas pārstāvjiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa pārstāvjiem, noteiktu EP monitoringa mehānismu pārstāvjiem un daļai organizācijas darbinieku.

Tāpat normatīvajā aktā noteikta uzņēmuma ekonomiskās darbības kritēriju pārbaude, ja atkārtotu uzturēšanās atļauju pieprasa vai atļauju reģistrē uzņēmumā nodarbināts ārzemnieks, kurš vienlaikus attiecīgajā uzņēmumā ir komercreģistrā reģistrēta amatpersona. Šāds nosacījums samazinās to gadījumu skaitu, kad atļauja saistībā ar nodarbinātību tiek noformēta tikai tādēļ, lai iegūtu uzturēšanās tiesības, šodien pieņemtā likuma anotācijā atzīmē tā autori.

Uz augšu
Back