«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ministru prezidents Māris Kučinskis

FOTO: Ieva Čīka/LETA

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pievienota 4. rindkopa

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Tāpat Ministru prezidents norādīja, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas plāna apstiprināšana ir ievilkusies, jo ir jānodrošina kontrole attiecīgajam procesam, izvairoties no iespējas, ka bankas pašlikvidācijas procesā varētu tik noslēpti noziedzīgi iegūti līdzekļi. «Ņemot vērā, ka bankā naudas ir pietiekoši, ņemot vērā, ka ir ļoti lieli apvainojumi bijuši arī no mūsu sabiedroto puses par to, kas tā ir par naudu, kāda nauda tā ir un, ka tā vēl ir jāpārbauda, šobrīd runa ir tikai par to, kā pašlikvidācijas procesā tiks nodrošināta uzraudzība, lai būtu drošība, ka pašlikvidācijas procesā netiktu noslēptas noziedzīgas naudas,» uzsvēra Kučinskis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja sacīja, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas plāna saskaņošanā ir iesaistītas vairākas puses, tostarp arī ASV. «Pašlaik tiek meklēti labākie risinājumi, kas nodrošinātu visaugstāko kontroli noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamas legalizācijas ziņā, īstenojot labprātīgu, tiesiski kontrolētu un no FKTK puses cieši pārraudzītu šīs bankas likvidāciju,» viņa teica, piebilstot, ka attiecīgā lēmuma veidošanas process ir bezprecedenta un tam nav standarta, tādēļ tas ir arī laikietilpīgs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka banka marta sākumā iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) apstiprināšanai «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu. Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

Plānots, ka bankas likvidatoru komandā būs zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, zvērināta advokāte, «Sorainen» Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. «ABLV Bank» likvidācijas procesam piesaistīs arī starptautisko auditorkompāniju «Ernst&Young», kura iepriekš izvērtēja arī bankas pašlikvidācijas plānu.

Tāpat ziņots, ka «ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Uz augšu