Kā tu riskē ar savu veselību, ja guli mazāk par 7 stundām?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: depositphotos.com

60% Latvijas iedzīvotāju nevelta miegam pietiekami ilgu laiku, bet katrs sestais (17%) ir piedzīvojis bezmiegu vai miega traucējumus, liecina jaunākais «Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss».

Miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norāda, ka miega traucējumi sabiedrībā tik tiešām ir aktuāli, turklāt, ja tos neārstē, cilvēks ar laiku var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, jo tieši veselīga miega laikā tiek stiprināta imunitāte.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vismazāk laika miegam velta jaunieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū vien 36% guļ pietiekami. Savukārt visvairāk guļ seniori 55 – 74 gadu vecumā (48%).

Ainārs Vecvagars norāda, ka

diennaktī ikvienam būtu jāguļ vismaz 7 stundas,

un sabiedrībā valdošais pieņēmums, ka ir pietiekami arī ar 5 – 6 stundām miega, ja pēc tam pašsajūta ir laba, ir aplams.

Turklāt gulēt ieteicams iet pirms pusnakts, jo cilvēka organisms jau izsenis pielāgots gulēt tieši naktīs, kad iestājas tumsa.

«Nepietiekami guļot, pašsajūta var pat būt laba, taču tā tas būs tikai īstermiņā. Izturības robeža vidēji ir divi gadi, tad nepietiekama miega dēļ sākas dažādas fiziskās veselības problēmas – galvas, muguras, locītavu sāpes, pasliktinās atmiņa, krītas darbaspējas,

kā arī var attīstīties arī mentālās veselības problēmas – tādas kā izdegšanas sindroms

vai pat veģetatīva distonija,» komentē eksperts. Viņš arī norāda, ka jābeidz ticēt sabiedrībā valdošajam mītam, ka nepietiekamo miegu darbdienās var kompensēt ar izgulēšanos nedēļas nogalē.

Veselīgi dzīvojošie retāk sirgst ar psihoemocionālās veselības problēmām

Veselības indekss liecina, ka salīdzinoši daudzi cieš arī no psihoemocionālās veselības traucējumiem: katru divdesmito (5%) piemeklējušas trauksmes lēkmes, bet 4% aptaujāto slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Turklāt jau no pērnā gada saglabājusies tendence, ka katrs desmitais (12%) ir izjutis nepieciešamību pēc psihologa/psihoterapeita vizītes, taču speciālistu nav apmeklējis. Dati arī rāda, ka sievietes biežāk piedzīvo trauksmes lēkmes – vīriešu vidū ar tām saskārušies 3%, bet sieviešu vidū divreiz vairāk jeb 7% aptaujāto. «Atbilstoši Veselības indeksam ar psihoemocionālās veselības problēmām daudz retāk sirgst tie aptaujātie, kuri ikdienā dzīvo veselīgi un regulāri sporto – šāda tendence vērojama visās vecumu grupās,» norāda farmaceite Agnese Ritene.

Labas pašsajūtas priekšnoteikums – sports un uzturvielām bagāti produkti

Katrs pats par veselīgu miegu un labu emocionālo pašsajūtu varam parūpēties, regulāri sportojot un pievēršot uzmanību uzturam, saka farmaceite Agnese Ritene. Atbilstoši aptaujas datiem šogad, salīdzinot ar pērno gadu, par 10% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri regulāri sporto. «Aktīvs dzīvesveids kļūst populārāks – to noteikti veicina arī dažādu tautas skrējienu un maratonu apjoms un dažādība, šādas aktivitātes notiek visā Latvijā. Runājot par uzturu, pavasara – vasaras sezonā ieteicams arī neaizmirst par uzturvielām bagātajām dabas veltēm –

tie ir gan dārzeņi, gan ogas, gan arī dažādas tējas. Veselīgam un mierīgam miegam ieteicams iedzert piparmētras, melisas vai raudenes tēju,»

rekomendē farmaceite.

Uz augšu