Grībauskaite Lietuvas simtgades svinībās pateicas par atbalstu sabiedrotajiem

FOTO: BNS foto

Lietuva sava valstiskuma atjaunošanas simto gadadienu svin, sajūtot stipru Rietumu sabiedroto atbalstu, uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite, runājot Baltijas valstu karogu uzvilkšanas ceremonijā, kas piektdien pusdienlaikā notika pie prezidenta pils Viļņā.

«Pagājušā gadsimta sākumā mēs ar lielām cerībām meklējām kaut visniecīgāko atbalstu, šodien mēs skaidri redzam, ko nozīmē drauga un sabiedrotā plecs,» viņa sacījusi, pateicoties arī visiem ārvalstu viesiem, kas piedalījās ceremonijā.

Lietuviešus Viļņā sveikt šai dienā ieradušies Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Polijas prezidents Andžejs Duda, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Islandes prezidents Gudni Johannesons, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili, Zviedrijas kroņprincese Viktoriju, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Apliecinot sabiedroto saistības pret Lietuvu drošības jomā, ceremonijas laikā Viļņu pārlidoja ASV un Dānijas iznīcinātāji.

Plkst.12.30 - tieši tai stundā, kad 1918.gada 16.februārī Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome Viļņā parakstīja aktu par valstiskās neatkarības atjaunošanu, - simtgadi vienlaikus iezvanīja visu Lietuvas baznīcu zvani.

Ceremoniju Viļņas Simona Daukanta laukumā vēroja aptuveni 6000 cilvēki.

Svētku dienas rītā apmēram 3000 lietuviešu no Viļņas Katedrāles laukuma devās gājienā uz Rasu kapsētu, lai godinātu Neatkarības akta signatoru piemiņu. Jau par tradīciju kļuvušajā jauniešu gājienā šai reizē piedalījās dažādu paaudžu cilvēki, tostarp ģimenes ar bērniem. Gājiena maršruts veda gar vairākām Lietuvas valstiskuma vēsturē svarīgām vietām.

Pirms simts gadiem parakstītajā Neatkarības aktā Lietuvas Padome pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.

1918.-1920.gadā Lietuva savu valstiskumu nostiprināja neatkarības cīņās ar boļševikiem, bermontiešiem un Poliju.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu