ASV piektdien uzlika veto ANO rezolūcijas projektam, kas aicina aizsargāt palestīniešus Gazas joslā un Jordānas rietumkrastā.
ASV uzliek veto ANO rezolūcijai par palestīniešu aizsardzību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rezolūcijas projektu, kuru ANO Drošības padomei arābu valstu vārdā bija iesniegusi Kuveita, atbalstīja 10 Drošības padomes dalībvalstis, tai skaitā Francija, Krievija un Ķīna. Četras valstis balsojumā atturējās.
Rezolūcija tiktu pieņemta, ja to atbalstītu vismaz deviņas no 15 Drošības padomes dalībvalstīm un tai neuzliktu veto neviena no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kuras ir ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Lielbritānija.
ASV vēstniece ANO Nikija Heilija ceturtdien bija raksturojusi šo rezolūcijas projektu kā «rupji vienpusīgu pieeju, kas ir morāli bankrotējusi un kalpotu tikai tam, lai grautu notiekošos centienus pēc miera starp izraēliešiem un palestīniešiem».
Viņa kritizēja šo dokumentu par to, ka tajā nebija pieminēta islāmistu kustība «Hamas», kas pārvalda Gazas joslu un kuru ASV vaino jaunākajos vardarbības uzplūdos šajā palestīniešu teritorijā.
Heilija nosauca šo rezolūcijas projektu par «ļoti neprecīzu jaunāko notikumu raksturojumu», kurā par vardarbības eskalāciju Gazas joslā «visa vaina tiek uzlikta Izraēlai».
ASV iesniedza Drošības padomei savu rezolūcijas projektu, kurā vaino islāmistu kustību «Hamas» jaunākajos vardarbības uzplūdos Gazas joslā un pieprasa, lai «Hamas» un grupējums «Islāma džihāds» «pārtrauktu visu vardarbību un provokatīvās darbības, tai skaitā gar robežas žogu».
Šis rezolūcijas projekts tomēr tika noraidīts, jo to atbalstīja tikai viena Drošības padomes dalībvalsts – ASV. Pret to balsoja Bolīvija, Krievija un Kuveita, bet 11 valstis balsojumā atturējās.
Kuveita nāca klajā ar savu rezolūcijas projektu jau pirms divām nedēļām, sākotnēji aicinot uz starptautisku misiju palestīniešu aizsardzībai saistībā ar protestiem uz Gazas joslas un Izraēlas robežas.
Spriedze uz šīs robežas saasinājusies kopš 30.marta, kad palestīnieši, pieprasot nodrošināt bēgļu tiesības atgriezties dzimtajās zemēs mūsdienu Izraēlas teritorijā, līdzās robežai sāka rīkot protestus. Izraēlas drošības spēki šo protestu gaitā nogalinājuši vairāk nekā 120 palestīniešu.
Palestīniešu kaujinieki šonedēļ izšāva no Gazas joslas vairāk nekā 100 mīnmetēju šāviņu un raķešu uz Izraēlu. Izraēlas armija uz to atbildēja, bombardējot desmitiem militāru objektu Gazas joslā. Tā bija nopietnākā apšaude starp Izraēlu un palestīniešu grupējumiem kopš 2014.gada kara.
Kuveitas iesniegtā rezolūcijas projekta galīgā, mīkstinātā versija aicināja «apsvērt pasākumus [palestīniešu civiliedzīvotāju] drošības un aizsardzības garantēšanai» un pieprasīja ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ziņojumu par iespējamu «starptautiskas aizsardzības mehānismu».