Fetišisms nav tikai seksuālo maniaku lauciņš. Fetiši ir visiem – arī lāga vecmāmuļai, kas ar mirdzumu acīs visas plakanās virsmas pārklāj ar tamborētām sedziņām, bet svētdienās aizmirst par locītavu sāpēm un diedz paālēties pa kapiem. Lielākā daļa cilvēku neprot savus fetišus atpazīt. Reizēm no malas tie ir labāk redzami.
Fetišs ir fiksācija uz ārēju objektu, tā sasaiste ar seksualitāti, kā arī baudas gūšana no situācijas, procesa, lietas, kas pati par sevi nav seksuāla, TVNET stāsta pārmaiņu treneris un seksologs Artūrs Šulcs.
Tomēr, ja palūkojamies vēsturē, redzam, ka fetišims ir tikpat sens kā cilvēce. Fetišims kā nekritiskas cieņas un dievināšanas objekts ir izplatīts visās reliģijās, kurās objektiem tiek piedēvētas pārdabiskas spējas.
Milzīgs spēks dažādās reliģijās tiek piedēvēts asinīm, mazāks, bet tomēr, - dažādiem kauliem, spalvām, ūdenim, nagiem, zobiem, kristāliem, attēliem.
No Kārļa Marksa laikiem zināms, ka kapitālismā ir preču fetišisms, kas mūsdienās kulminējis tādā apmērā, ka mēs to pat neatpazīstam. Neatvairāmās sarkanās smailpapēžu kurpes, Gucci somiņa, kurai gribas pieskarties, gaiši zilais Porche, kas liek notrīsēt. Cik cilvēku, tik fetišu!
Freids aizsāka seksuālā fetišisma laikmetu, kurā līdzās klasiskiem fetišisma simboliem, piemēram, lateksam, augstiem papēžiem, melnām zeķēm, skolnieces un medmāsiņas kostīmam, ienākuši arī atraktīvāki priekšmeti un nodarbes. Viens no parastākiem ir medicīnas fetišs, bet neparasta ir baudas gūšana no injekcijām, atklāj Šulcs. Respektīvi, partneri ārkārtīgi uzbudinās, viens otram injicējot nekaitīgus vitamīnus vai destilētu ūdeni.
Jocīgs fetišisms ir vērošana, kā pa otra kailo ķermeni pastaigājas kukaiņi, piemēram, vaboles vai skudras.
Samērā izplatīta ir pieķeršanās un tīksmināšanās par kāda degunu. Seksuālajām fantāzijām nav robežu – pareizāk sakot, tām jābeidzas tur, kur sākas otra cilvēka robežas.
Mūsdienu psihologi saka, kas seksuālais fetišims rodas spēcīgu emociju brīdī. Tas rodas arī traumatisku pārdzīvojumu rezultātā. Fetišs var būt pieķeršanās mentāliem fenomeniem, piemēram, uzvedības modeļiem, interesēm, sociālajai šķirai. Cilvēks ierauga biešu kaudzi un kļūst vai traks – viņš nespēj nedomāt par seksu, jo viņa pirmais dzimumakts bija biešu talkas laikā.
Tā sauktais plastiskais fetišs ir aizraušanās ar materiāliem objektiem – ķermeņa daļām, aksesuāriem, detaļām, faktūrām. Piemēram, cilvēkam ļoti patīk priekšmeti no ādas. «No ādas ir viss – grāmatas apvalks, rokassprādze, jaka, soma, spilvena apvalki, bikses, krekls,» stāsta Šulcs. Par fetišu var runāt tad, ja cilvēks akcentē konkrēto materiālu.
Abiem partneriem uzbudinājumu var radīt ne vien grūtniecība, bet pats grūtniecības risks seksuālā akta laikā.
Vīriešu seksuālajās fantāzijās prevalē medmāsiņas, skolotājas. Savukārt sievietēm patīk vīrieši formas tērpos – policista, ugunsdzēsēja. «Ir sievietes, kurām ir «klikšķis» uz baltiem krekliem. Dažus vīriešus uzbudina brilles.» Ir ne mazums cilvēku, kuru seksuālo fantāziju rosina dažādas ķermeņa īpatnības.
Ne mazumam cilvēku seksuālu uzbudinājumu rada ar medicīniskām manipulācijām saistītas spēles. Kamēr visiem dalībniekiem patīk un nevienam netiek nodarīts kaitējums, nav problēmu. «Ja šprices ir sterilas, process notiek drošos apstākļos un ir abpusēji gribēts, viss ir kārtībā. Trakums ir tad, ja cilvēka fetišs ir mirušie vai nepilngadīgi bērni,» saka Šulcs.
Tomēr ar seksuālu interesi par bērniem – pedofiliju viss nav tik vienkārši.
«Cilvēks, kuru interesē bērna ķermenis, var izvēlēties pilngadīgu personu ar bērnišķīgu ķermeni. Šāds padzīvojis vīrietis ir infantils. Var gadīties, ka vīrietis ir kopā ar pieaugušu sievieti, kas izskatās kā pusaudze, visu mūžu paliekot bērna ķermenī. Tas var liecināt, ka vīrietis orientējas uz mazgadīgu meiteni.»
Fetišs var būt fiksācija uz noteiktu vecumu.
Piemēram, sievietei visi partneri ir 40 gadu veci. 16 gadu vecumā viņa izvēlējās 40 gadus vecu vīrieti, tad 30 gadu vecumā atrada četrdesmitgadnieku. Kad viņai ir 60, partnerim atkal jau ir 40.
Mūsdienās fetišu klāsts ir varen plašs – populārākajiem ir dots nosaukums. Ja kādam patīk aizmiguši cilvēki, var runāt par somnofiliju. Akvafilija ir uzbudinājums no ūdens, bet plīšofilus uzbudina mīkstās plīša rotaļlietas.
