Latvija arī šogad atzīta par 40.konkurētspējīgāko valsti pasaulē, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.
Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 32.vietā, kas arī ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn. Savukārt Igaunija ir nokritusies par vienu pozīciju un atzīta par 31.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.
IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu šogad ieguvušas ASV, kas pakāpušās no 4.vietas pērn. Savukārt pagājušā gada konkurētspējīgākā zeme Honkonga noslēdējusi uz otro pozīciju. Trešajā vietā ir Singapūra, kas saglabājusi pagājušā gadā iegūto pozīciju, Nīderlande savu sniegumu uzlabojusi par vienu pozīciju un ieņem 4.vietu, bet Šveice ir atkāpusies par trīs vietām - līdz piektajai pozīcijai. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Dānija, Apvienotie Arābu Emirāti, Norvēģija, Zviedrija un Kanāda.
Eiropas lielākā ekonomika Vācija, kas pērn bija 13.vietā, šogad atkāpusies uz 15.pozīciju,bet Ķīna ierindota 13.pozīcijā, kas ir par piecām vietām augstāk nekā pērn. Lielbritānija salīdzinājumā ar pagājušo gadu zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 20.vietu, bet Japāna ir pakāpusies par vienu vietu un ieņem 25.pozīciju.
Francija atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē, Krievija atkāpusies par divām vietām un šogad ieņem 45.pozīciju, Turcija atguvusi vienu vietu, pakāpjoties uz 46.pozīciju, Slovākijas sniegums pasliktinājies par četrām vietām un šogad šī valsts atzīta par 55.konkurētspējīgāko pasaulē.
No Eiropas Savienības valstīm indeksā vissliktākais sniegums ir Grieķijai un Horvātijai, kas ieņem attiecīgi 57.un 61.vietu.
59.vietu indeksā ieņem Ukraina (60.vieta pērn), Brazīlija ir 60.vietā (61.pozīcija pērn), bet pēdējās divas vietas arī šogad ieņem Mongolija un Venecuēla.
Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā 260 kritēriji, tostarp makroekonomikas rādītāji, kā arī vairāk nekā 6250 respondentu no uzņēmējdarbības vides atbildes par korupcijas, vides un dzīves līmeņa uztveri.
