Mjanmā no kādreiz rohindžu apdzīvotajiem ciemiem palikuši vien nodedzināti zemes pleķīši un sagruvušas mājas. Kopš augusta Mjanmu pametuši vairāk nekā pusmiljons bēgļu. Lielākā daļa no tiem uz kaimiņvalsti Bangladešu devās kājām, nesot svarīgākās mantas, dažkārt ar zīdaiņiem rokās vai pabalstot gados vecākos radus.
Rohindžu bēgļi stāsta, ka Mjanmā esot kļuvuši par vajāšanas un etniskās tīrīšanas upuriem. Stāstus par to, kā nodedzinātas viņu mājas, apstiprina aģentūras «Reuters» no gaisa uzņemtās fotogrāfijas. No putna lidojuma uz agrākajiem rohindžu ciematiem paveras drūma aina - izdegusi zāle un koki, lielākā daļa māju nolīdzinātas līdz ar zemi, bet no citām palicis tikai karkass.
Balstoties uz islāmticīgās rohindžu minoritātes stāstīto, ASV Holokausta muzejs un nevalstiskā organizācija «Fortify Rights» pauž bažas, ka Mjanmas bruņotie spēki veic genocīdu pret rohindžiem, vēsta «Time». ANO iepriekš norādījusi, ka rohindžu situācija uzskatāma par etnisko tīrīšanu.
Vardarbība pret rohindžiem sākās 2016.gada oktobrī. Taču masveida bēgšana no Mjanmas sākās pēc 25.augusta, kad Rakhainas pavalstī tika sākta kampaņa pret rohindžu musulmaņu nemierniekiem.
Atbilstoši jaunākajām ANO aplēsēm no Mjanmas uz Bangladešu devušies 600 000 rohindžu bēgļu - vairāk nekā puse no visas rohindžu populācijas.
Mjanmas valdība gan noliedz zvērību pastrādāšanu un apgalvo, ka bēgļu gaitās devušos rohindžu skaits esot uzpūsts.
