Reiz dzīvoja govs ar buldoga galvu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kristof Veitschegger/Scientific Reports

Šiem jau izmirušas govju sugas pārstāvjiem nekad neviens nejautās, kāpēc tik garš ģīmis, jo seja tām bija saplacināta – gluži kā buldogam.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Scientific Reports», rakstīts, ka šī «plakanpurna» pieradināto govju suga reiz dzīvojusi Dienvidamerikā, bet tagad vairs nav sastopama. No mūsdienās sastopamajām govju sugām šis dzīvnieks atšķīrās ar savu netipiski plakano purnu un sakodienu, kas padarīja to līdzīgu buldoga vai mopša purnam.

Pētījums (Angļu val., 2,4 Mb, pdf)

Par šo govju sugu rakstīja Čārlzs Darvins 1845. gadā, kad vienu no tām novēroja Argentīnā, tomēr līdz šim pētniekiem nebija izdevies noskaidrot, kāds ir šāda veida purna bioloģiskais skaidrojums.

Foto: Kristof Veitschegger/Scientific Reports

Jaunajā pētījumā zinātnieki pirmo reizi veica govs anatomisko un ģenētisko analīzi, lai noskaidrotu, vai īpatnējais govs galvaskauss un žoklis ietekmēja ēšanas paradumus un elpošanu un vai tas bija iemesls, kāpēc šī suga izmira.

Vairākos pētījumos suņu galvaskausu forma bieži tiek saistīta ar dažādām veselības problēmām, tāpēc pētniekiem radās aizdomas, ka tā ir arī šajā gadījumā.

«Mājdzīvnieku pieradināšanas rezultāts ne vienmēr ir labs,» izdevumam «Live Science» atzina pētījuma autors Marčello Sančess-Vilagra (Marcelo Sánchez-Villagra).

Foto: Kristof Veitschegger/Scientific Reports

Izmantojot tehnoloģijas, kas nebija pieejamas 19. gadsimtā, zinātnieki izanalizēja šīs govju sugas (Niata) galvaskausu, kas glabājas muzejā. Atklājās, ka galvaskausa īpatnējā forma nav veidojusies slimības rezultātā, bet gan ģenētiskā ceļā.

Pētnieki arī skaidro, ka, visticamāk, šīs sugas pārstāvji necieta no elpošanas grūtībām vai kādām citām veselības problēmām, kas varētu rasties šādas galvaskausa formas dēļ.

Pētījumu vari lasīt arī šeit (Angļu val.)

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu