Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai izstrādājusi 15 potenciālos instrumentus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanai, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
EM norādīja, ka darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi, bet vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem OIK sloga mazināšanai.
Ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis atzīmēja, ka patlaban ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku.
Vienlaikus Eglītis atzina, ka darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās - vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri - OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij. Pēc visu instrumentu rūpīgas analīzes darba grupai būs jāpieņem lēmums, kādus priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetam, izpildot tai doto uzdevumu.
«Darba grupas mērķis nav sasteigti radīt mehānismu, kas labi skan vai izskatās un kas nākotnē valstij var radīt lielāku kaitējumu nekā īstermiņa ieguvumus. Ir jāizvērtē visi iespējamie aspekti - tiesiskās paļāvības princips, tiesvedības riski pret valsti, Eiropas Komisijas saskaņojuma fakts, nozares nākotnes efektīvas darbības potenciāls, arī sabiedrības un dažādu sektoru uzņēmēju ieguvumus, lai radītu tādu sistēmu, kas ilgtermiņā spēj darboties bez tik neadekvāta patērētāju maksājuma un valsts subsīdijām. Atjaunojamie energoresursi (AER) ir nākotnes enerģijas pamatā, taču šim sektoram jāspēj darboties uz tirgus principiem,» uzsver Eglītis.
Lai visiem darba grupas locekļiem būtu vienāda izpratne par jautājuma problemātiku un esošo situāciju, iepriekšējo sēžu laikā darba grupai sniegta vispusīga informācija par elektroenerģijas OIK sistēmas izveidi un detalizēta informācija par visu elektrostaciju veidiem jeb tipoloģiju, kā arī saņemtā atbalsta apmēriem.
Darba grupas dalībnieki arī informēti par EM līdz šim paveikto OIK sloga mazināšanai un par Latvijai saistošajiem 2020.gada atjaunojamo energoresursu un klimata mērķiem. Noslēgumam arī tuvojas novērtējuma gatavošana par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību. Līdz šim ieviestie atbalsta mehānismi ir bijuši motivējoši, lai ražotāji sāktu projekta plānošanu un investētu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot AER, tomēr šobrīd esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem rada slogu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā, atzīmēja Eglītis.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.
Tāpat Ministru kabinets atbalstīja EM sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
Šī gada aprīlī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Satversmes tiesai (ST) iesniedza pieteikumu par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei. Ģenerālprokurors ST iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Satversmei. Taču ST atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma.
Pērn pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
